Atšķirības starp "Korporatīvā valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Korporatīvā valsts''' (no lat. ''corporatio'' - apvienība; angl. ''Corporate State'', kr. ''корпоративное государство'') - [[valsts]] pārvaldes forma, [[Autoritārisms|autoritārisma]] paveids vairākās Eiropas valstis XX gs. pirmajā pusē, un vairākās Austrumāzijas valstīs gadsimta vidū, kurai raksturīga pavalstnieku sadalīšana korporācijās pēc nodarbinātības kritērija, [[Parlaments|parlamenta]] likvidēšana un tā aizstāšana ar korporāciju pārstāvniecību. [[Itālijas karaliste|Itālijā]] 1926.-1927. gados brīvās arodbiedrības piespiedu kārtā tika nomainītas ar valsts varas izveidotiem un kontrolētiem sindikātiem, kas plašāk apvienojās korporācijās kā valsts iestādēs, ar tiesībām regulēt un vadīt sindikātu darbu un to locekļu darba attiecības. 1939. gadā Itālijas parlamentu nomainīja ar [[Fašiju un korporāciju palāta|Fašiju un korporāciju]] palātu, kuru veidoja Centrālās korporāciju padomes locekļi, partijas vadība un Ministru kabineta locekļi. Zināmi ''korporatīvās valsts'' elementi tika izveidoti starpkaru periodā Austrijā, Portugālē, kā arī [[Vācija|Vācijā]], kur izveidoja "darba fronti", "kultūras palātas" u.c. valstiskas organizācijas, kurās administratīvi iekļāva visus darbaspējīgos pavalstniekus.
+
'''Korporatīvā valsts''' (no lat. ''corporatio'' - apvienība; angl. ''Corporate State'', kr. ''корпоративное государство'') - [[valsts]] pārvaldes forma, [[Autoritārisms|autoritārisma]] paveids vairākās Eiropas valstis XX gs. pirmajā pusē, un vairākās Austrumāzijas valstīs gadsimta vidū, kurai raksturīga pavalstnieku sadalīšana korporācijās pēc nodarbinātības kritērija, [[Parlaments|parlamenta]] likvidēšana un tā aizstāšana ar korporāciju pārstāvniecību.  
 +
 
 +
Modelis radās Itālijā, kur nākot pie varas 1922. gadā, [[Fašisms|fašistiskā]] partija Cīņas savienība (''Fascio di combattimento'') - valdīja Itālijā no 1922. līdz 1943. gadam, - pirmo reizi izveidoja korporatīvās valsts modeli: iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet pēc nodarbinātības sfēras. Ekonomika tika sadalīta ražošanas nozaru korporācijās, kurās apvienoja visus nozarē nodarbinātos un darba devējus, veidojot arodu kārtas. Pavisam izveidoja 22 korporācijas, kuras pārzināja atsevišķu ekonomikas nozari, plānoja tās attīstību un risināja sociālus jautājumus. Arodbiedrības piespiedu kārtā tika nomainītas ar valsts varas izveidotiem un kontrolētiem sindikātiem, kas plašāk apvienojās korporācijās kā valsts iestādēs, ar tiesībām regulēt un vadīt sindikātu darbu un to locekļu darba attiecības. 1939. gadā Itālijas parlamentu nomainīja ar [[Fašiju un korporāciju palāta|Fašiju un korporāciju]] palātu, kuru veidoja Centrālās korporāciju padomes locekļi, partijas vadība un Ministru kabineta locekļi.  
 +
 
 +
Zināmi ''korporatīvās valsts'' elementi tika izveidoti starpkaru periodā Austrijā, Portugālē, kā arī [[Vācija|Vācijā]], kur izveidoja "darba fronti", "kultūras palātas" u.c. valstiskas organizācijas, kurās administratīvi iekļāva visus darbaspējīgos pavalstniekus.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2019. gada 28. janvāris, plkst. 09.15

Korporatīvā valsts (no lat. corporatio - apvienība; angl. Corporate State, kr. корпоративное государство) - valsts pārvaldes forma, autoritārisma paveids vairākās Eiropas valstis XX gs. pirmajā pusē, un vairākās Austrumāzijas valstīs gadsimta vidū, kurai raksturīga pavalstnieku sadalīšana korporācijās pēc nodarbinātības kritērija, parlamenta likvidēšana un tā aizstāšana ar korporāciju pārstāvniecību.

Modelis radās Itālijā, kur nākot pie varas 1922. gadā, fašistiskā partija Cīņas savienība (Fascio di combattimento) - valdīja Itālijā no 1922. līdz 1943. gadam, - pirmo reizi izveidoja korporatīvās valsts modeli: iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet pēc nodarbinātības sfēras. Ekonomika tika sadalīta ražošanas nozaru korporācijās, kurās apvienoja visus nozarē nodarbinātos un darba devējus, veidojot arodu kārtas. Pavisam izveidoja 22 korporācijas, kuras pārzināja atsevišķu ekonomikas nozari, plānoja tās attīstību un risināja sociālus jautājumus. Arodbiedrības piespiedu kārtā tika nomainītas ar valsts varas izveidotiem un kontrolētiem sindikātiem, kas plašāk apvienojās korporācijās kā valsts iestādēs, ar tiesībām regulēt un vadīt sindikātu darbu un to locekļu darba attiecības. 1939. gadā Itālijas parlamentu nomainīja ar Fašiju un korporāciju palātu, kuru veidoja Centrālās korporāciju padomes locekļi, partijas vadība un Ministru kabineta locekļi.

Zināmi korporatīvās valsts elementi tika izveidoti starpkaru periodā Austrijā, Portugālē, kā arī Vācijā, kur izveidoja "darba fronti", "kultūras palātas" u.c. valstiskas organizācijas, kurās administratīvi iekļāva visus darbaspējīgos pavalstniekus.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 213. lpp.

  • Carl T. Schmidt. The Corporate State in Action: Italy under Fascism. - Oxford University Press: New York, Toronto, 1939
  • Robert F. Burk. The Corporate State and the Broker State: The Du Ponts and American National Politics, 1925-1940. - Harvard University Press, 1990, ISBN 978-0-674-17272-2

  • U. v. Alemann, R.G. Heinze. Verbände und Staat. Vom Pluralismus zum Korporatismus. - Opladen, 1979

Resursi internetā par šo tēmu