Atšķirības starp "Hanza" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 +
[[Attēls:Hanzas_emblema.png|right|thumb|200px|savienības emblēma]]
 
'''Hanza''' (no senaugšvc. ''hansa'' - "pulks"; vc. ''Hansa, Hanse'') jeb '''Hanzas savienība''' (vc. ''hanseatischer Bund'') - [[Viduslaiki|viduslaikos]] Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija nodrošināt un paplašināt savu locekļu priekšrocības citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml. Sāka veidoties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā. Organizācijas iezīmes ''Hanza'' ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. [[Ķelnes konfederācija]]s līguma noslēgšanu. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, apsīkstot tirdzniecības un finanšu plūsmai uz Ziemeļeiropu. Pēdējā ''Hansas'' sanāksme (''Hansetage'') notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram.
 
'''Hanza''' (no senaugšvc. ''hansa'' - "pulks"; vc. ''Hansa, Hanse'') jeb '''Hanzas savienība''' (vc. ''hanseatischer Bund'') - [[Viduslaiki|viduslaikos]] Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija nodrošināt un paplašināt savu locekļu priekšrocības citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml. Sāka veidoties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā. Organizācijas iezīmes ''Hanza'' ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. [[Ķelnes konfederācija]]s līguma noslēgšanu. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, apsīkstot tirdzniecības un finanšu plūsmai uz Ziemeļeiropu. Pēdējā ''Hansas'' sanāksme (''Hansetage'') notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram.
  

Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. oktobris, plkst. 07.15

savienības emblēma

Hanza (no senaugšvc. hansa - "pulks"; vc. Hansa, Hanse) jeb Hanzas savienība (vc. hanseatischer Bund) - viduslaikos Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija nodrošināt un paplašināt savu locekļu priekšrocības citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml. Sāka veidoties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā. Organizācijas iezīmes Hanza ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. Ķelnes konfederācijas līguma noslēgšanu. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, apsīkstot tirdzniecības un finanšu plūsmai uz Ziemeļeiropu. Pēdējā Hansas sanāksme (Hansetage) notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram.

Skat. arī: Reinas pilsētu savienība, Švābijas pilsētu savienība, agrārā saimniecība viduslaikos

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 184. lpp.
  • Hamels-Kīzovs R. Hanza. / no vācu val. tulk. Valda Kvaskova - LU žurnāla „Latvijas Vēsture” fonds: Rīga, 2003. - 118 lpp.

  • Evamarie Distler. Städtebünde im deutschen Spätmittelalter. - Frankfurt, 2006

Resursi internetā par šo tēmu