Atšķirības starp "Cars" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Cars''' (no lat. ''caesar'' - no [[Jūlijs Cēzars|Gaja Jūlija Cēzara]] vārda  - sensl. ''Цьсарь'', ''Kесарь'', gr. ''Kαῖσαρ'', kr. ''Царь'', vāc. ''Zar'', angl. ''Tsar'', bulg. un serb. ''Цар'') – [[Monarhs|monarha]] tituls ([[Bulgārijas valsts|Bulgārijā]] 917.-1397., [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] 1547.-1721., [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1721.-1917., [[Bulgārijas cariste|Bulgārijas caristē]] 1908.-1946., u.c. dienvidaustrumslāvu valstīs). Sieviešu dzimtē '''cariene''' (kr. ''Царица''), arī nekronēta laulātā draudzene. '''Carevna''' (kr. ''Царевна'') – cara vai carienes meita. '''Carevičs''' (kr. ''Царевич'') – cara vai carienes dēls; arī tituls kā tāds, piemēram, Sibīrijas hana Kučuma pēcnācējiem bija tituls „Sibīrijas careviči“ (kr. ''царевичи Сибирские''). '''Cesarevičs''' (kr. ''Цесаревич'') – cara troņmantnieks; '''cesarevna''' (kr. ''Цесаревна'') – troņmantnieka laulātā draudzene.
+
'''Cars''' (no lat. ''caesar'' - no [[Jūlijs Cēzars|Gaja Jūlija Cēzara]] vārda  - sensl. ''Цьсарь'', ''Kесарь'', gr. ''Kαῖσαρ'', kr. ''Царь'', vāc. ''Zar'', angl. ''Tsar'', bulg. un serb. ''Цар'') – augstākā [[Monarhs|monarha]] tituls Austrumeiropā viduslaikos un jaunajos laikos ([[Bulgārijas valsts|Bulgārijā]] 917.-1397., [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] 1547.-1721., [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1721.-1917., [[Bulgārijas cariste|Bulgārijas caristē]] 1908.-1946., u.c. dienvidaustrumslāvu valstīs). Sieviešu dzimtē '''cariene''' (kr. ''Царица''), arī nekronēta laulātā draudzene. '''Carevna''' (kr. ''Царевна'') – cara vai carienes meita. '''Carevičs''' (kr. ''Царевич'') – cara vai carienes dēls; arī tituls kā tāds, piemēram, Sibīrijas hana Kučuma pēcnācējiem bija tituls „Sibīrijas careviči“ (kr. ''царевичи Сибирские''). '''Cesarevičs''' (kr. ''Цесаревич'') – cara troņmantnieks; '''cesarevna''' (kr. ''Цесаревна'') – troņmantnieka laulātā draudzene. Krievijas vēstures avotos par cariem tiek dētēvi [[Zelta orda]]s [[Hans|hani]] un to varas pārmantotāji (Astrahaņas, Kazaņas un Krimas hani).
  
== Literatūra ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://kogni.ru/text/titul.pdf Пчелов Е.В. Объектный титул русских государей: особенности структуры и принципы формирования. (.pdf)]
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 4. februāris, plkst. 07.40

Cars (no lat. caesar - no Gaja Jūlija Cēzara vārda - sensl. Цьсарь, Kесарь, gr. Kαῖσαρ, kr. Царь, vāc. Zar, angl. Tsar, bulg. un serb. Цар) – augstākā monarha tituls Austrumeiropā viduslaikos un jaunajos laikos (Bulgārijā 917.-1397., Maskavas caristē 1547.-1721., Krievijas impērijā 1721.-1917., Bulgārijas caristē 1908.-1946., u.c. dienvidaustrumslāvu valstīs). Sieviešu dzimtē cariene (kr. Царица), arī nekronēta laulātā draudzene. Carevna (kr. Царевна) – cara vai carienes meita. Carevičs (kr. Царевич) – cara vai carienes dēls; arī tituls kā tāds, piemēram, Sibīrijas hana Kučuma pēcnācējiem bija tituls „Sibīrijas careviči“ (kr. царевичи Сибирские). Cesarevičs (kr. Цесаревич) – cara troņmantnieks; cesarevna (kr. Цесаревна) – troņmantnieka laulātā draudzene. Krievijas vēstures avotos par cariem tiek dētēvi Zelta ordas hani un to varas pārmantotāji (Astrahaņas, Kazaņas un Krimas hani).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu