Atšķirības starp "Klopmans Frīdrihs Zigismunds fon" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis 1787. gada 7. maijā Susējas muižā. 1802.–1805. studējis tieslietas Jelgavas ģimnāzijā, 1805.–1808. Getingenes universitātē. Pēc atgriešanās Kurzemē 1811. gadā sācis strādāt Bauskas pilstiesā, 1816. gadā - Jelgavas virspilskunga tiesā. 1820. gadā iecelts par Dobeles [[Pilskumgs|pilskungu]], vēlāk par virspilskungu (līdz 1834. gadam). 1834.–1840. bijis [[landmaršals]], 1840.–1842. virs[[burggrāfs]], bet no 1842. gada [[Kurzemes galma virstiesa]]s [[landhofmeisters]] un [[Kurzemes konsistorija]]s prezidents. | Dzimis 1787. gada 7. maijā Susējas muižā. 1802.–1805. studējis tieslietas Jelgavas ģimnāzijā, 1805.–1808. Getingenes universitātē. Pēc atgriešanās Kurzemē 1811. gadā sācis strādāt Bauskas pilstiesā, 1816. gadā - Jelgavas virspilskunga tiesā. 1820. gadā iecelts par Dobeles [[Pilskumgs|pilskungu]], vēlāk par virspilskungu (līdz 1834. gadam). 1834.–1840. bijis [[landmaršals]], 1840.–1842. virs[[burggrāfs]], bet no 1842. gada [[Kurzemes galma virstiesa]]s [[landhofmeisters]] un [[Kurzemes konsistorija]]s prezidents. | ||
1833. gadā F. Z. Klopmans piedalījies [[Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s dibināšanā un no 1842. gada bijis arī viens no šīs biedrības direktoriem. Miris Mītavā, 1856. gada 20. janvārī. | 1833. gadā F. Z. Klopmans piedalījies [[Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s dibināšanā un no 1842. gada bijis arī viens no šīs biedrības direktoriem. Miris Mītavā, 1856. gada 20. janvārī. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī [[Klopmani]] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 20. janvāris, plkst. 14.23
barons Frīdrihs Zigismunds fon Klopmans (1787.–1856.) – augsta ranga valsts ierēdnis, vēsturnieks un ģenealogs, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs no 1820. gada, Kurzemes provinces muzeja direktors 1846–1856.
Dzimis 1787. gada 7. maijā Susējas muižā. 1802.–1805. studējis tieslietas Jelgavas ģimnāzijā, 1805.–1808. Getingenes universitātē. Pēc atgriešanās Kurzemē 1811. gadā sācis strādāt Bauskas pilstiesā, 1816. gadā - Jelgavas virspilskunga tiesā. 1820. gadā iecelts par Dobeles pilskungu, vēlāk par virspilskungu (līdz 1834. gadam). 1834.–1840. bijis landmaršals, 1840.–1842. virsburggrāfs, bet no 1842. gada Kurzemes galma virstiesas landhofmeisters un Kurzemes konsistorijas prezidents. 1833. gadā F. Z. Klopmans piedalījies Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības dibināšanā un no 1842. gada bijis arī viens no šīs biedrības direktoriem. Miris Mītavā, 1856. gada 20. janvārī.
Skat. arī Klopmani
