Landmaršals

Landmaršals (viduslat. marsalcus terrae, vāc. Landmarschall) - atkarībā no konteksta:

• 1. Mestra pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē, mūsdienu "aizsardzības ministram" ekvivalents amats; faktiskais ordeņa vadītājs starpvaldības periodos. Livonijā landmaršalu ievēlēja Ordeņa kapituls no komturu un fogtu vidus. Ordeņa landmaršala rezidence atradās Siguldā un tam bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa zaļa).
• 2. Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu lietas un ārlietas.
• 3. Vēlēts muižniecības galvenais pārstāvis kārtu pārstāvniecības institūcijās, piemēram, Somijas Seimā, Baltijas guberņu landtāgos (izņemot Kurzemes landtāgu) utt. Piemēram, Vidzemes landmaršals kā bruņniecības vadītājs bija atbildīgs par landtāga lēmumu īstenošanu, iesniedza un aizstāvēja šos lēmumus valdībā Pēterburgā.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 91., 148. lpp.