Atšķirības starp "Feiliceri-Franki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | [[Barons|baroni]] '''fon Feiliceri-Franki''' (''von Pfeilitzer-Franck, Pfeilitzer genannt Franck'') - viena no senākajām [[Livonija]]s muižnieku dzimtām (Klausam Frankam piešķirti [[Lēnis|lēņi]] Pūrē un pie Kandavas 1400. un 1407. gadā), Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] (I klasē) ierakstīta 1620. gadā. Sākotnēji dēvējās par Frankiem, XVII gs. dzimtas pārstāvji sāka saukties „Feiliceri, saukti Franki” (''Pfeilitzer, gennant Franck''). Ar 1862. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. | + | [[Barons|baroni]] '''fon Feiliceri-Franki''' (vc. ''von Pfeilitzer-Franck, Pfeilitzer genannt Franck''; kr. ''Пфейлицер-Франк'') - viena no senākajām [[Livonija]]s muižnieku dzimtām (Klausam Frankam piešķirti [[Lēnis|lēņi]] Pūrē un pie Kandavas 1400. un 1407. gadā), Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] (I klasē) ierakstīta 1620. gadā. Sākotnēji dēvējās par Frankiem, XVII gs. dzimtas pārstāvji sāka saukties „Feiliceri, saukti Franki” (''Pfeilitzer, gennant Franck''). Ar 1862. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. |
Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]] | Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]] |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. augusts, plkst. 07.51
baroni fon Feiliceri-Franki (vc. von Pfeilitzer-Franck, Pfeilitzer genannt Franck; kr. Пфейлицер-Франк) - viena no senākajām Livonijas muižnieku dzimtām (Klausam Frankam piešķirti lēņi Pūrē un pie Kandavas 1400. un 1407. gadā), Kurzemes bruņniecības matrikulā (I klasē) ierakstīta 1620. gadā. Sākotnēji dēvējās par Frankiem, XVII gs. dzimtas pārstāvji sāka saukties „Feiliceri, saukti Franki” (Pfeilitzer, gennant Franck). Ar 1862. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.
Skat. arī: Rūmenes muiža
Literatūra par šo tēmu
- Genealogisches Handbuch des Adels. Band 69. Freiherrliche Häuser A XI. – Limburg a. d. Lahn,1979. – S. 259.