Atšķirības starp "Arpshovens Karls Valdemārs fon" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[barons]] '''Karls Valdemārs fon Arpshovens''' (''Karl Woldemar, Baron von Arpshowen'', kr. ''Карл-Владимир Андреевич (Генрихович) Арпсгофен'', 1832.-1890.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas virsnieks. | [[barons]] '''Karls Valdemārs fon Arpshovens''' (''Karl Woldemar, Baron von Arpshowen'', kr. ''Карл-Владимир Андреевич (Генрихович) Арпсгофен'', 1832.-1890.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas virsnieks. | ||
| − | Dzimis 1832. gada 6. decembrī Vaivaras (''Vaivara'') muižā, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]], barona Heinriha (''Gerhard Heinrich'') fon [[Arpshoveni|Arpshovena]] ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. 1851. gadā absolvēja 1. [[Kadetu korpuss|Kadetu korpusu]] kā [[praporščiks]], dienējis leibgvardes Semjonovskas pulkā (''Лейб-гвардии Семёновский полк''), 1864. piedalījās t.s. [[Poļu dumpis|poļu dumpja]] apspiešanā. 1867. gadā paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. 1868. gadā iecelts par leibgvardes 1. strēlnieku bataljona, vēlāk pulka (''1-й стрелковый Его Величества лейб-гвардии полк'') komandieri. 1874. gadā iecelts par leibgvardes Lietuvas pulka (''Литовский лейб-гвардии полк'') komandieri. Ņēmis dalību 1877.-1878. gada gadu krievu-turku karā, militārajās kampaņās [[Turkestāna|Turkestānā]]. Precējies ar Sofiju, dzim. Bučetiču-Beļitcu (''Wutschetitsch-Bielitz'', ''Вучетич-Белицкая''), ģimenē 3 dēli: Stefans (''Stephan | + | Dzimis 1832. gada 6. decembrī Vaivaras (''Vaivara'') muižā, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]], barona Heinriha (''Gerhard Heinrich'') fon [[Arpshoveni|Arpshovena]] ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. 1851. gadā absolvēja 1. [[Kadetu korpuss|Kadetu korpusu]] kā [[praporščiks]], dienējis leibgvardes Semjonovskas pulkā (''Лейб-гвардии Семёновский полк''), 1864. piedalījās t.s. [[Poļu dumpis|poļu dumpja]] apspiešanā. 1867. gadā paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. 1868. gadā iecelts par leibgvardes 1. strēlnieku bataljona, vēlāk pulka (''1-й стрелковый Его Величества лейб-гвардии полк'') komandieri. 1874. gadā iecelts par leibgvardes Lietuvas pulka (''Литовский лейб-гвардии полк'') komandieri. Ņēmis dalību 1877.-1878. gada gadu krievu-turku karā, militārajās kampaņās [[Turkestāna|Turkestānā]]. Precējies ar Sofiju, dzim. Bučetiču-Beļitcu (''Wutschetitsch-Bielitz'', ''Вучетич-Белицкая''), ģimenē 3 dēli: Stefans (''Stephan'', 1885.-?), [[Arpshovens Andrejs fon|Andrejs]] (''Andrei'', 1875.-1932.), Valdemārs (''Woldemar'', 1884.-?) un 3 meitas. 1877. gadā paaugstināts par [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. 1877. gadā iekļauts imperatora [[Svīta|svītā]]. 1880. gadā norīkots par Odesas gubernatora vietnieku, pildīja Odesas [[pilsētas galva]]s pienākumus. 1884. gadā iecelts par IV strēlnieku [[brigāde]]s komandieri. 1886. gadā paaugstināts par [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]]. Miris 1890. gada 26. februārī Odesā. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. septembris, plkst. 11.47
barons Karls Valdemārs fon Arpshovens (Karl Woldemar, Baron von Arpshowen, kr. Карл-Владимир Андреевич (Генрихович) Арпсгофен, 1832.-1890.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas virsnieks.
Dzimis 1832. gada 6. decembrī Vaivaras (Vaivara) muižā, Igaunijas guberņā, barona Heinriha (Gerhard Heinrich) fon Arpshovena ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. 1851. gadā absolvēja 1. Kadetu korpusu kā praporščiks, dienējis leibgvardes Semjonovskas pulkā (Лейб-гвардии Семёновский полк), 1864. piedalījās t.s. poļu dumpja apspiešanā. 1867. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1868. gadā iecelts par leibgvardes 1. strēlnieku bataljona, vēlāk pulka (1-й стрелковый Его Величества лейб-гвардии полк) komandieri. 1874. gadā iecelts par leibgvardes Lietuvas pulka (Литовский лейб-гвардии полк) komandieri. Ņēmis dalību 1877.-1878. gada gadu krievu-turku karā, militārajās kampaņās Turkestānā. Precējies ar Sofiju, dzim. Bučetiču-Beļitcu (Wutschetitsch-Bielitz, Вучетич-Белицкая), ģimenē 3 dēli: Stefans (Stephan, 1885.-?), Andrejs (Andrei, 1875.-1932.), Valdemārs (Woldemar, 1884.-?) un 3 meitas. 1877. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1877. gadā iekļauts imperatora svītā. 1880. gadā norīkots par Odesas gubernatora vietnieku, pildīja Odesas pilsētas galvas pienākumus. 1884. gadā iecelts par IV strēlnieku brigādes komandieri. 1886. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Miris 1890. gada 26. februārī Odesā.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura Zelta zobens (1864.)
- Sv. Vladimira ordenis, II šķira (1885.), III šķira (1874.), III šķira ar zobeniem (1878.), IV šķira (1872.)
- Sv. Staņislava ordenis, I šķira ar zobeniem (1878.), II šķira (1865.)
- Sv. Annas ordenis, I šķira (1878.), II šķira (1869.)
- Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis, II šķira (1873.)
- Austrijas Dzelzs kroņa ordenis, II šķira (1874.)
