Atšķirības starp "Berensi" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
'''Berensi''' (vc. ''Berens'', kr. ''Беренсы'') un '''Berensi fon Rautenfeldi''' (''Berens von Rautenfeld'') - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] u.c. | '''Berensi''' (vc. ''Berens'', kr. ''Беренсы'') un '''Berensi fon Rautenfeldi''' (''Berens von Rautenfeld'') - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] u.c. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs bija | + | Dzimtas aizsācējs bija Hanss Heinrihs, kurš no Kēnigsbergas (kristīts 04.02.1699. Kēnigsbergas vecpilsētas baznīcā kā alus darītāja Johana Bērena un viņa otrās sievas Regīnas Villamovius dēls) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1735. gadā ieguva Rīgas [[pilsoņa tiesības]]. 1737. gadā apprecēja Rīgas rātskunga Eberharda Krīgera meitu Katarīnu Hedvigu Krīgeri. 1691. gadā kļuva par [[Rātskungs|rātskungu]], saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. 1752. gadā Vīnē viņš ieguva impērijas dižciltīgā statusu, un nu varēja saukties “fon Rautenfelds” un kļūt par muižnieku. Laika posmā no 1762. līdz 1777. gadam viņš vienu pēc otras iegādājās Kastrānes, Roneburgas-Noihofas (Jaunraunas), Roneburgas (Raunas) muižas, kuras viņš pēc nāves 1778. gadā atstāja mantojumā saviem dēliem. |
XVIII gs. Berensi sadalījās trīs līnijās (ģerboņi atšķirīgi): | XVIII gs. Berensi sadalījās trīs līnijās (ģerboņi atšķirīgi): | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. oktobris, plkst. 09.56
Berensi (vc. Berens, kr. Беренсы) un Berensi fon Rautenfeldi (Berens von Rautenfeld) - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs u.c.
Dzimtas aizsācējs bija Hanss Heinrihs, kurš no Kēnigsbergas (kristīts 04.02.1699. Kēnigsbergas vecpilsētas baznīcā kā alus darītāja Johana Bērena un viņa otrās sievas Regīnas Villamovius dēls) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1735. gadā ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. 1737. gadā apprecēja Rīgas rātskunga Eberharda Krīgera meitu Katarīnu Hedvigu Krīgeri. 1691. gadā kļuva par rātskungu, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. 1752. gadā Vīnē viņš ieguva impērijas dižciltīgā statusu, un nu varēja saukties “fon Rautenfelds” un kļūt par muižnieku. Laika posmā no 1762. līdz 1777. gadam viņš vienu pēc otras iegādājās Kastrānes, Roneburgas-Noihofas (Jaunraunas), Roneburgas (Raunas) muižas, kuras viņš pēc nāves 1778. gadā atstāja mantojumā saviem dēliem.
XVIII gs. Berensi sadalījās trīs līnijās (ģerboņi atšķirīgi):
- Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija (Berens von Rautenfeld);
- Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā;
- Vidzemes muižnieku līnija fon Berenci (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā tā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā fon Berensi no Zelgauskas nama (von Berens a.d.H. Selgowsky); šai līnijai piederēja īpašumi Vidzemē: Vējzaķsalas (Vegesacks Hof, Vegesacksholm, 1786.-1806.), Zelgauska (Selgowsky, 1792.-1849.), Bērzaune (Bersohn, 1842.-1910.), Lauteres (Lauternsee, 1856.-1859.), Lazdona (Alt-Lasdohn, 1857.-18...), Lode (Lodenhof , 1835.-1842.), kā arī Vīksele pie Tukuma (Wiexeln, 1910.-1920.).
Literatūra par šo tēmu
- Владимир фон Беренс. Беренсы и фон Беренсы: Русский дворянский род Остзейского происхождения. - ВИРД: СПб., 2006. - 36 с.
