Atšķirības starp "Bruiningi" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bruiningk_Baron_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Bruiningk_Baron_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Bruiningi''' (vc. ''Bruiningk'', kr. ''фон Бруйнингы'') - bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | baroni fon '''Bruiningi''' (vc. ''Bruiningk'', kr. ''фон Бруйнингы'') - bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. No Baltijā ievērojamākajām personām jāmin Vidzemes [[superintendants]] (1711.–1736.) Heinrihs fon Bruinings. Vairāki Bruiningi, [[Brāļu draudzes|Brāļu draudžu]] ideju ietekmēti, sāka interesēties par igauņu un latviešu zemnieku dzīvesveidu un atbalstīja vietējo tautu nacionālo atmodu, piemēram, Karls fon Bruinings (1782.–1848.), kurš nenogurstoši veicināja skolas izglītību zemniekiem, vēlējās tikt apbedīts igauņu kapsētā, kopā ar tautu, „kurai viņa sirds pukstēja visu mūžu” (viņu pēdējā gaitā pavadīja daudz igauņu no Brāļu draudzēm). Ievērojama loma [[Latvijas vēsture]]s izpētē, bija ievērojamajam vēsturniekam [[Bruinings Hermans Gotfrīgs Roberts fon|Hermanim fon Bruiningam]] (1849.-1927.), kurš, starp citu, izveidoja jaunizveidotās Latvijas Republikas valsts un pašvaldības heraldiku. |
| − | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Helenormas (''Hellenorm'') u.c. muižas. | + | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Veselavas, Pauļu, Helenormas (''Hellenorm'') u.c. muižas. |
| − | |||
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. oktobris, plkst. 07.57
baroni fon Bruiningi (vc. Bruiningk, kr. фон Бруйнингы) - bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. No Baltijā ievērojamākajām personām jāmin Vidzemes superintendants (1711.–1736.) Heinrihs fon Bruinings. Vairāki Bruiningi, Brāļu draudžu ideju ietekmēti, sāka interesēties par igauņu un latviešu zemnieku dzīvesveidu un atbalstīja vietējo tautu nacionālo atmodu, piemēram, Karls fon Bruinings (1782.–1848.), kurš nenogurstoši veicināja skolas izglītību zemniekiem, vēlējās tikt apbedīts igauņu kapsētā, kopā ar tautu, „kurai viņa sirds pukstēja visu mūžu” (viņu pēdējā gaitā pavadīja daudz igauņu no Brāļu draudzēm). Ievērojama loma Latvijas vēstures izpētē, bija ievērojamajam vēsturniekam Hermanim fon Bruiningam (1849.-1927.), kurš, starp citu, izveidoja jaunizveidotās Latvijas Republikas valsts un pašvaldības heraldiku.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Veselavas, Pauļu, Helenormas (Hellenorm) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Stammtafeln Des Geschlechts Der Freiherrn Von Meyendorff A. D. H. Uexküll. - Elektro-Typographie O. Jehpe, 1915 - 8 S.
