Atšķirības starp "Fišeri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Fischer_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Fischer_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Fišeri''' (vc. ''von Fischer''; kr. ''фон Фишер'') - vācu izcelsmes (no Lībekas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts, literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - ''Montan zu Hinterbergen'') Johans fon Fišers (''Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer,''1685.-1772.). 1736. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: [[Helmsa hronika]]s noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts | + | fon '''Fišeri''' (vc. ''von Fischer''; kr. ''фон Фишер'') - vācu izcelsmes (no Lībekas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks (''архиятр Российской империи''), imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts (''лейб-медик''), Vācijas dabaspētnieku akadēmijas ''Leopoldina'' īstenais loceklis (1736), Londonas karaliskās biedrības biedrs (1744), literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - ''Montan zu Hinterbergen'') Johans fon Fišers (''Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer,''1685.-1772.). 1736. gadā Johans saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un tiesības uz "fon" (''von Fischer''). No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: [[Helmsa hronika]]s noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts Jakobs Benjamins Fišers (''Jakob Benjamin von Fischer'', 1731.-1793.); [[Fišera institūts|Fišera institūta]] dibinātājs, [[Rīgas Melngalvju biedrība]]s [[eltermanis]] Matiass Vilhelms fon Fišers. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (''Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen''), saukta arī par Aizkalni (''Hinterbergen''), Vīcežu u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (''Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen''), saukta arī par Aizkalni (''Hinterbergen''), Vīcežu u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. janvāris, plkst. 09.23
fon Fišeri (vc. von Fischer; kr. фон Фишер) - vācu izcelsmes (no Lībekas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks (архиятр Российской империи), imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts (лейб-медик), Vācijas dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina īstenais loceklis (1736), Londonas karaliskās biedrības biedrs (1744), literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - Montan zu Hinterbergen) Johans fon Fišers (Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer,1685.-1772.). 1736. gadā Johans saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un tiesības uz "fon" (von Fischer). No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: Helmsa hronikas noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts Jakobs Benjamins Fišers (Jakob Benjamin von Fischer, 1731.-1793.); Fišera institūta dibinātājs, Rīgas Melngalvju biedrības eltermanis Matiass Vilhelms fon Fišers.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen), saukta arī par Aizkalni (Hinterbergen), Vīcežu u.c. muižas.
