Atšķirības starp "Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pārvalde''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pārvalde''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * | + | * PSKP CK |
| − | * | + | * LKP CK |
* ministru padome | * ministru padome | ||
| − | * rajonu un pilsētu | + | * rajonu un pilsētu LKPK |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta''' | ||
| 27. rindiņa: | 27. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:LPSR_map.png|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:LPSR_map.png|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika''' - administratīva vienība ar savu pašpārvaldi [[PSRS]] sastāvā, province, kas izveidojās 1940. gada jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas Republikas okupācijas]] rezultātā un pastāvēja līdz 80. gadu beigu t.s. ''dziesmotajām revolūcijām'', kad 1990. gada maijā tika proklamēta Latvijas Republikas atjaunošana un suverenitāte. | + | '''Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika''' - administratīva vienība ar savu pašpārvaldi [[PSRS]] sastāvā, province, kas izveidojās 1940. gada jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas Republikas okupācijas]] rezultātā un pastāvēja līdz 80. gadu beigu t.s. ''dziesmotajām revolūcijām'', kad 1990. gada maijā tika proklamēta Latvijas Republikas atjaunošana un suverenitāte. Administratīvi teritoriālā pārvalde atbilda visā PSRS pastāvošajai sistēmai (rajoni apriņķu vietā utt.). Par valsts iekārtu bija pasludināts [[sociālisms]] ar vienpartijas sistēmu. Politiskā opozīcija nebija iespējama un tika apspiesta pat visniecīgākajos izpausmes veidos. Paralēli tās apspiešanai, valsts represīvās struktūras pēc pēckara juku laikiem līdz minimumam bija samazinājušas noziedzības līmeni. Privātīpašuma tiesības ļoti ierobežotas (tiesības tikai uz kustamo īpašumu un minimālu nekustamo īpašumu). Visi ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, to iekārtas, sabiedriskais transports utt.) piederēja valstij, zemnieku saimniecības tika likvidētas (atļauti tikai t.s. ''piemājas dārziņi''), to vietā lauksaimniecībā nodarbinātie tika apvienoti t.s. ''kolektīvajās saimniecībās'' ([[Kolhozs|kolhozos]]) un ''padomju saimniecībās'' ([[Sovhozs|sovhozos]]). Centralizēta plānošanas sistēma, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[kolektivizācija]]s politiku. Tika ieviestas plaša sociālo garantiju sistēma (bezmaksas izglītība, studējošo stipendiju sistēma, bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vispārēja pensiju sistēma u.c.), likvidēts bezdarbs, kas tai iedzīvotāju daļai, kura pieņē°a pastāvošo varu, deva lielu daudzumu sociālo garantiju un stabilu, no stresiem brīvu sadzīvi. Sabiedriskā un saimnieciskā dzīve tika strikti reglamentēta un to kontrolēja [[Latvijas Komunistiskā partija]] un tās augstākā institūcija - Centrālā komitejā ([[LKP CK]]). Savukārt to vadīja un kontrolēja [[PSKP CK]] Maskavā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. novembris, plkst. 09.39
| 130px | |
| 200px | |
| pastāv | 21.07.1940.-04.05.1990. |
| pārvalde |
|
| galvaspilsēta | Rīga |
| iedzīvotāji | ~ 2 666 600 |
| maks. platība | ~ 64 589 km2 |
| 200px | |
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība ar savu pašpārvaldi PSRS sastāvā, province, kas izveidojās 1940. gada jūnijā notikušās Latvijas Republikas okupācijas rezultātā un pastāvēja līdz 80. gadu beigu t.s. dziesmotajām revolūcijām, kad 1990. gada maijā tika proklamēta Latvijas Republikas atjaunošana un suverenitāte. Administratīvi teritoriālā pārvalde atbilda visā PSRS pastāvošajai sistēmai (rajoni apriņķu vietā utt.). Par valsts iekārtu bija pasludināts sociālisms ar vienpartijas sistēmu. Politiskā opozīcija nebija iespējama un tika apspiesta pat visniecīgākajos izpausmes veidos. Paralēli tās apspiešanai, valsts represīvās struktūras pēc pēckara juku laikiem līdz minimumam bija samazinājušas noziedzības līmeni. Privātīpašuma tiesības ļoti ierobežotas (tiesības tikai uz kustamo īpašumu un minimālu nekustamo īpašumu). Visi ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, to iekārtas, sabiedriskais transports utt.) piederēja valstij, zemnieku saimniecības tika likvidētas (atļauti tikai t.s. piemājas dārziņi), to vietā lauksaimniecībā nodarbinātie tika apvienoti t.s. kolektīvajās saimniecībās (kolhozos) un padomju saimniecībās (sovhozos). Centralizēta plānošanas sistēma, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta, īstenojot PSRS pieņemto industrializācijas un lauksaimniecības kolektivizācijas politiku. Tika ieviestas plaša sociālo garantiju sistēma (bezmaksas izglītība, studējošo stipendiju sistēma, bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vispārēja pensiju sistēma u.c.), likvidēts bezdarbs, kas tai iedzīvotāju daļai, kura pieņē°a pastāvošo varu, deva lielu daudzumu sociālo garantiju un stabilu, no stresiem brīvu sadzīvi. Sabiedriskā un saimnieciskā dzīve tika strikti reglamentēta un to kontrolēja Latvijas Komunistiskā partija un tās augstākā institūcija - Centrālā komitejā (LKP CK). Savukārt to vadīja un kontrolēja PSKP CK Maskavā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 43. lpp.
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
