Atšķirības starp "Darvas dedzinātava" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Darvas dedzinātava, darvas ceplis''' jeb '''darvas tecinātava''' - ražotne kokogļu un [[darva]]s kā blakusprodukta ieguvei. Darvu tecināja dedzinot malku - sakraujot malkas sirpu, ko nosedza ar velenām - šādā bezgaisa vidē zem malkas noliktā silē tecēja darva, bet pati malka partapa kokoglēs. Dažkārt izmantoja arī no ķieģeļiem mūrētas krāsnis, kur krāsns apakšējā daļā bija caurums, pa kuru notecēja ūdens un darva no ķieģeļiem izveidotā tvertnē. | + | '''Darvas dedzinātava, darvas ceplis''' jeb '''darvas tecinātava''' (vc. ''Teerbrennereianlage'', an. ''tar-producing plant'', kr. ''смолокуренная установка'') - ražotne kokogļu un [[darva]]s kā blakusprodukta ieguvei. Darvu tecināja dedzinot malku - sakraujot malkas sirpu, ko nosedza ar velenām - šādā bezgaisa vidē zem malkas noliktā silē tecēja darva, bet pati malka partapa kokoglēs. Dažkārt izmantoja arī no ķieģeļiem mūrētas krāsnis, kur krāsns apakšējā daļā bija caurums, pa kuru notecēja ūdens un darva no ķieģeļiem izveidotā tvertnē. |
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] darbojušies gandrīz 100 darvas cepļi. No 1 stera malkas ieguva ap 40 kg darvas. Katram darvdeģim gadā bija jānodod 1 [[Lasts|lastu]] darvas (t.s. 38 [[muca]]s, katrā 86 [[Stops|Rīgas stopi]], t.i. 5036 litri). Darvu izmantoja galvenokārt kuģu un laivu darvošanai, bet kokogles - dzelzs ieguvei. Ražoja ne vien vietējam patēriņam, bet izveda arī uz ārzemēm. Laika posmā no 1492. līdz 1496. gadam no Livonijas uz Lībeku nosūtīja 940 lāstus sveķu un darvas. Ap 1500. gadu izvestā mežu produkcijas vērtība sasniedza 10-12% no kravas kopvērtības. Pēc Zundas muitas reģistra laikā no 1562. līdz 1569. gadam izveda 10128 lāstus pelnu un darvu. XVII gs. | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] darbojušies gandrīz 100 darvas cepļi. No 1 stera malkas ieguva ap 40 kg darvas. Katram darvdeģim gadā bija jānodod 1 [[Lasts|lastu]] darvas (t.s. 38 [[muca]]s, katrā 86 [[Stops|Rīgas stopi]], t.i. 5036 litri). Darvu izmantoja galvenokārt kuģu un laivu darvošanai, bet kokogles - dzelzs ieguvei. Ražoja ne vien vietējam patēriņam, bet izveda arī uz ārzemēm. Laika posmā no 1492. līdz 1496. gadam no Livonijas uz Lībeku nosūtīja 940 lāstus sveķu un darvas. Ap 1500. gadu izvestā mežu produkcijas vērtība sasniedza 10-12% no kravas kopvērtības. Pēc Zundas muitas reģistra laikā no 1562. līdz 1569. gadam izveda 10128 lāstus pelnu un darvu. XVII gs. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 10.06
Darvas dedzinātava, darvas ceplis jeb darvas tecinātava (vc. Teerbrennereianlage, an. tar-producing plant, kr. смолокуренная установка) - ražotne kokogļu un darvas kā blakusprodukta ieguvei. Darvu tecināja dedzinot malku - sakraujot malkas sirpu, ko nosedza ar velenām - šādā bezgaisa vidē zem malkas noliktā silē tecēja darva, bet pati malka partapa kokoglēs. Dažkārt izmantoja arī no ķieģeļiem mūrētas krāsnis, kur krāsns apakšējā daļā bija caurums, pa kuru notecēja ūdens un darva no ķieģeļiem izveidotā tvertnē.
Kurzemes hercogistē darbojušies gandrīz 100 darvas cepļi. No 1 stera malkas ieguva ap 40 kg darvas. Katram darvdeģim gadā bija jānodod 1 lastu darvas (t.s. 38 mucas, katrā 86 Rīgas stopi, t.i. 5036 litri). Darvu izmantoja galvenokārt kuģu un laivu darvošanai, bet kokogles - dzelzs ieguvei. Ražoja ne vien vietējam patēriņam, bet izveda arī uz ārzemēm. Laika posmā no 1492. līdz 1496. gadam no Livonijas uz Lībeku nosūtīja 940 lāstus sveķu un darvas. Ap 1500. gadu izvestā mežu produkcijas vērtība sasniedza 10-12% no kravas kopvērtības. Pēc Zundas muitas reģistra laikā no 1562. līdz 1569. gadam izveda 10128 lāstus pelnu un darvu. XVII gs.
