Slabada: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Slabada''' (no kr. ''слобода'') - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta senkrievu zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Bija ''strēlnieku'', ''klosteru'', ''amatnieku'', ''ārzemnieku'' u.c. ''slobodas''. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.
'''Slabada''' (no kr. ''слобода'') - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta senkrievu zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Bija strēļu, klosteru, amatnieku, ārzemnieku u.c. slabadas. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.


==== Literatūra par šo tēmu ====
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 15.35

Slabada (no kr. слобода) - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta senkrievu zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Bija strēļu, klosteru, amatnieku, ārzemnieku u.c. slabadas. Kurzemes un Zemgales hercogistē - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp.