Atšķirības starp "Bruņas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m ()
m
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
 
Attēls:Armour_evolution.jpg|Rietumeiropas [[Bruņinieks|bruņinieku]] bruņu dizaina evolūcijas vizuāla rekonstrukcija
 
Attēls:Armour_evolution.jpg|Rietumeiropas [[Bruņinieks|bruņinieku]] bruņu dizaina evolūcijas vizuāla rekonstrukcija
Attēls:Bruninieks_XIIIgs_sakums.jpg|1210.
+
Attēls:Bruninieks_XIIIgs_sakums.jpg|Rietumeiropas bruņinieks, XIII gs. sākums
 
Attēls:Argos_hoplite_armour.jpg|sengrieķu [[Hoplīti|hoplīta]] bruņas, IV gs. p.m.ē.
 
Attēls:Argos_hoplite_armour.jpg|sengrieķu [[Hoplīti|hoplīta]] bruņas, IV gs. p.m.ē.
 
Attēls:Rajput_Armour.jpg|[[radžputi|radžputa]] bruņas, XVI-XVIII gs.
 
Attēls:Rajput_Armour.jpg|[[radžputi|radžputa]] bruņas, XVI-XVIII gs.

Versija, kas saglabāta 2014. gada 11. marts, plkst. 15.49

Armour.png

Bruņas (angl. armour, kr. доспехи) - no stingra materiāla veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, tanku) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas karadarbības laikā sargā tos no savainojumiem. Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. bruņām pieder: vairogs, bruņucepure, uzroči, kājsargi, bruņukrekls, kirasa u.c. Individuālās bruņas pamazām pārstāja lietot jaunajos laikos, kad tās izrādījās neefektīvas šaujamieroču priekšā (saglabājās tikai bruņucepures, jaunākajos laikos atkal sāka lietot kirasas tipa bruņuvestes).

Literatūra par šo tēmu

  • Atgāzis Māris. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2002. Nr.3., 21.-53. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu