Bruņas: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 21. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
Attēls:Bruninieks_1450.jpg|Rietumeiropa, XV gs. vidus | Attēls:Bruninieks_1450.jpg|Rietumeiropa, XV gs. vidus | ||
Attēls:Bruninieks_1450-1500.jpg|Rietumeiropa, XV gs. otrā puse | Attēls:Bruninieks_1450-1500.jpg|Rietumeiropa, XV gs. otrā puse | ||
Attēls:Turnira_brunas_XVgs.jpg|turnīra bruņas, XV gs. | |||
Attēls:Bruninieks_XVgs.jpg|Rietumeiropa, XV gs. | Attēls:Bruninieks_XVgs.jpg|Rietumeiropa, XV gs. | ||
Attēls:Bruninieks_1525.jpg|Rietumeiropa, XVI gs. pirmā puse | Attēls:Bruninieks_1525.jpg|Rietumeiropa, XVI gs. pirmā puse | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 11. maijs, plkst. 11.49

Bruņas (angl. armour, kr. доспехи) - no stingra materiāla veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, tanku) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas karadarbības laikā sargā tos no savainojumiem. Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. bruņām pieder: vairogs, bruņucepure, barmica, uzroči, kājsargi, bruņukrekls, kirasa u.c. Individuālās bruņas pamazām pārstāja lietot jaunajos laikos, kad tās izrādījās neefektīvas šaujamieroču priekšā (saglabājās tikai bruņucepures, jaunākajos laikos atkal sāka lietot kirasas tipa bruņuvestes).
Skat. arī: bruņinieks
-
sengrieķu hoplīta bruņas, IV gs. p.m.ē.
-
radžputa bruņas, XVI-XVIII gs.
-
Rietumeiropas bruņu dizaina evolūcija
-
Rietumeiropa, XIII gs. pirmā puse
-
Rietumeiropa, zirga aprīkojums, XIII gs. pirmā puse
-
Rietumeiropa, XIII gs. vidus
-
Rietumeiropa, XIII gs. otrā puse
-
Rietumeiropa, XIV gs. pirmā puse
-
Rietumeiropa, zirga aprīkojums XIV gs.
-
Rietumeiropa, XIV gs. vidus
-
Rietumeiropa, XIV gs. otrā puse
-
Rietumeiropa, XV gs. pirmā puse
-
Rietumeiropa, XV gs. vidus
-
Rietumeiropa, XV gs. otrā puse
-
turnīra bruņas, XV gs.
-
Rietumeiropa, XV gs.
-
Rietumeiropa, XVI gs. pirmā puse
-
Rietumeiropa, XVI gs. vidus
-
Rietumeiropa, XVI gs. otrā puse
-
Rietumeiropa, XVI gs. beigas
Literatūra par šo tēmu
- Atgāzis Māris. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2002. Nr.3., 21.-53. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Medieval armours : history and evolution
- Charles John Ffoulkes. Armour & Weapons. - Univ. of Oxford: London, 1909