Atšķirības starp "Antisemītisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Antisemītisms''' (kr. ''антисемитизм'') - [[ksenofobija]]s paveids, iracionāla naidīga vēršanās pret ebrejiem, ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām, apsūdz ebrejus sazvērestībā pret pārējo cilvēci, nelojalitātē mītnes zemei un naidīgumā pret līdzpilsoņiem neebrejiem, vaino ebrejus visā, kas sabiedrībā ir slikts un nepareizs. Sporādiska vēršanās pret ebrejiem sastopama jau [[Antīkā pasaule|antīkajā pasaulē]], taču kā teorētiski pamatota ideoloģija antisemītisms izveidojās Eiropā XIX gs. vidū, līdz ar [[Nacionālisms|nacionālisma]] nostiprināšanos. Kulmināciju sasniedza XX gs. pirmajā pusē [[Vācija|Vācijā]], kur bija svarīga [[Nacisms|nacistiskās]] ideoloģijas sastāvdaļa (Vācijā 30. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem).
+
'''Antisemītisms''' (kr. ''антисемитизм'') - [[ksenofobija]]s paveids, iracionāla naidīga vēršanās pret ebrejiem, ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām, kas apsūdz ebrejus sazvērestībā pret pārējo cilvēci, nelojalitātē mītnes zemei un naidīgumā pret līdzpilsoņiem neebrejiem, vaino ebrejus visā, kas sabiedrībā ir slikts un nepareizs. Sporādiska vēršanās pret ebrejiem sastopama jau [[Antīkā pasaule|antīkajā pasaulē]], taču kā teorētiski pamatota ideoloģija antisemītisms izveidojās Eiropā XIX gs. vidū, līdz ar [[Nacionālisms|nacionālisma]] nostiprināšanos. Kulmināciju sasniedza XX gs. pirmajā pusē [[Vācija|Vācijā]], kur bija svarīga [[Nacisms|nacistiskās]] ideoloģijas sastāvdaļa (Vācijā 30. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem).
  
 
Skat. arī [[holokausts]], [[kristāla nakts]]
 
Skat. arī [[holokausts]], [[kristāla nakts]]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 8. maijs, plkst. 12.15

Antisemītisms (kr. антисемитизм) - ksenofobijas paveids, iracionāla naidīga vēršanās pret ebrejiem, ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām, kas apsūdz ebrejus sazvērestībā pret pārējo cilvēci, nelojalitātē mītnes zemei un naidīgumā pret līdzpilsoņiem neebrejiem, vaino ebrejus visā, kas sabiedrībā ir slikts un nepareizs. Sporādiska vēršanās pret ebrejiem sastopama jau antīkajā pasaulē, taču kā teorētiski pamatota ideoloģija antisemītisms izveidojās Eiropā XIX gs. vidū, līdz ar nacionālisma nostiprināšanos. Kulmināciju sasniedza XX gs. pirmajā pusē Vācijā, kur bija svarīga nacistiskās ideoloģijas sastāvdaļa (Vācijā 30. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem).

Skat. arī holokausts, kristāla nakts

Literatūra par šo tēmu

  • Stīvens Bellers. Antisemītisms. - Satori grāmatas: Rīga, 2009. - 160 lpp., ISBN 9789984396484
  • Leo Dribins. Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā: vēstures atskats. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002. - 182 lapp. ISBN 9984601285
  • Leo Dribins, Armands Gūtmanis, Marģeris Vestermanis. Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana. - LU Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2001 - 104 lpp.
  • Antisemītisms un islamofobija Latvijā - pagātne, aktuālā situācija, risinājumi. - Latvijas Bībeles biedrība: Rīga, 2006. - 89 lpp. ISBN 9984564843

Resursi internetā par šo tēmu