Atšķirības starp "Kara flote" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
  
 
Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu kuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc [[Monarhs|monarha]] aicinājuma, kaut tikai un vienīgi karadarbībai domātus un būvētus kuģus sastopam jau [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]. T.i. kuģi lielāko tiesu tika piemērota karadarbībai īslaicīgi, miera apstākļos pildot kravu pārvadātāju funkcijas. Tikai XVI-XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar [[Jūras artilērija|jūras artilēriju]]. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. [[Bruņukuģis|Bruņukuģus]] Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet [[Kreiseris|kreiserus]], [[Līnijkuģis|līnijkuģus]] un [[zemūdene]]s sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts [[desantkuģi]]em un [[jūras kara aviācija]]s bāzes kuģiem.
 
Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu kuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc [[Monarhs|monarha]] aicinājuma, kaut tikai un vienīgi karadarbībai domātus un būvētus kuģus sastopam jau [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]. T.i. kuģi lielāko tiesu tika piemērota karadarbībai īslaicīgi, miera apstākļos pildot kravu pārvadātāju funkcijas. Tikai XVI-XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar [[Jūras artilērija|jūras artilēriju]]. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. [[Bruņukuģis|Bruņukuģus]] Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet [[Kreiseris|kreiserus]], [[Līnijkuģis|līnijkuģus]] un [[zemūdene]]s sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts [[desantkuģi]]em un [[jūras kara aviācija]]s bāzes kuģiem.
 +
 +
Skat. arī: [[drakars]], [[koga]], [[galera]], [[fregate]], [[līnijkuģis]], [[drednauts]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. jūnijs, plkst. 09.54

Jūras kara flote (angl. navy, vāc. Kriegsmarine, kr. военный флот) - viena no valsts bruņoto spēku ieroču šķirām, kuras pamatā ir īpaši karadarbībai projektēti karakuģi, kara aviācija, apmācīts personāls.

Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu kuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc monarha aicinājuma, kaut tikai un vienīgi karadarbībai domātus un būvētus kuģus sastopam jau Senajā Ēģiptē un Senajā Grieķijā. T.i. kuģi lielāko tiesu tika piemērota karadarbībai īslaicīgi, miera apstākļos pildot kravu pārvadātāju funkcijas. Tikai XVI-XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. Bruņukuģus Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet kreiserus, līnijkuģus un zemūdenes sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts desantkuģiem un jūras kara aviācijas bāzes kuģiem.

Skat. arī: drakars, koga, galera, fregate, līnijkuģis, drednauts

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
  • Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.10., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.11., 22.-25. lpp.
  • Southworth John Van Duyn. The Ancient Fleets: The Story of Naval Warfare Under Oars, 2600 B.C.–1597 A.D. - Twayne: New York, 1968
  • Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kara_flote&oldid=53758"