Atšķirības starp "Artilērija" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | [[Attēls:Artilerija.jpg|right|thumb|300px| | + | [[Attēls:Artilerija.jpg|right|thumb|300px|pamattipi ]] |
'''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'', kr. ''артиллерия'') - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē (skat. [[katapulta]]), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās [[cietokšņu artilērija]], [[aplenkuma artilērija]], [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš XV gs. mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija. Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 6 pamatkategorijās: [[bombarda]]s, [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji, ko tradicionāli apkopo apakšvienībās - [[Baterija|baterijās]]. | '''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'', kr. ''артиллерия'') - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē (skat. [[katapulta]]), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās [[cietokšņu artilērija]], [[aplenkuma artilērija]], [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš XV gs. mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija. Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 6 pamatkategorijās: [[bombarda]]s, [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji, ko tradicionāli apkopo apakšvienībās - [[Baterija|baterijās]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 1. decembris, plkst. 11.29
Artilērija (no fr. artillerie, kr. артиллерия) - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē (skat. katapulta), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, lauka artilērija un jūras artilērija, domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka karakuģu satriekšanai no attāluma. Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš XV gs. mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija. Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 6 pamatkategorijās: bombardas, lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, balsta granātmetēji, ko tradicionāli apkopo apakšvienībās - baterijās.
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.
- Faugeron. Artilērijas manevrs. // Militārais apskats. 1932., Nr.6., 1087.-1122. lpp.
- Grūbe Jānis. Bauskas pils lielgabali. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1999. Nr.3., 44.-55. lpp.
- David Cressy. Saltpeter: The Mother of Gunpowder. - Oxford University Press, 2012
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
- Артиллерия русской армии эпохи феодализма. Т. 1.:
- Кн. 1. Артиллерия русской армии в период возникновения и развития феодализма (IX-XVII вв.) - Воениздат: Москва, 1959 - 390 с.
- Кн. 2. Артиллерия русской армии в период укрепления абсолю тизма (XVIII в.). - Воениздат: Москва, 1960 - 179 c.
- Кн. 3. Артиллерия русской армии в период разложения феодализма (конец XVII - первая половина XIX в.) - Воениздат: Москва, 1962 - 696 c.
- Артиллерия русской армии в эпоху капитализма (60-е гг. XIX в. - 1917 г.). Т. 2.
- Кн. 4. Артиллерия русской армии в период утверждения капитализма (60-е гг. - начало 90-х гг. XIX в.) - Воениздат: Москва, 1966 - 596 с.
- Кн. 5. Артиллерия русской армии в период империализма (90-е гг. XIX в. - 1905 г.) - 1970
- Кн. 6.
- Т. 3. Артиллерия Советской Армии до Великой Отечественной Войны (октябрь 1917 г. - июнь 1941 г.).
- Кн. 7.
- Кн. 8. Советская артиллерия в период между гражданской и Великой Отечественной войнами (1921 г. - июнь 1941 г.) - 1964
- Кирпичников А.Н. Метательная артиллерия Древней Руси // МИА. - 1958. - № 77. — С. 7–51.
- Кротов П.А. Артиллерия в Полтавской битве 1709 г. (некоторые спорные вопросы) // Мавродинские чтения. Сборник статей. СПб., 2002. С.125-128.
Resursi internetā par šo tēmu
- Никифоров Н.Н., Туркин П.И., Жеребцов А.А., Галиенко С.Г. Артиллерия. - Воениздат МО СССР: Москва, 1953
- История Пушки - первые орудия. // Техника-Молодежи. 7, 1984
- Лобин А.Н. Артиллерия московских стрелецких полков в 1670–1680-х гг. // История военного дела: исследования и источники. - 2012. - Т. I I. - С. 1-41.
- Военно-исторический Музей артиллерии, инженерных войск и войск связи МО РФ.
- Орудие артиллерийское - Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона