Atšķirības starp "Akadas valsts" versijām
m |
m |
||
15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.) | * Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.) | ||
|} | |} | ||
− | '''Akada''' - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. | + | '''Akada''' - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas. |
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 10.41
Akada - semītu akadiešu cilšu izveidota valsts Mezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Mesopotamien
- angliski: Mesopotamia
- franciski: La Mésopotamie
- krieviski: Аккад
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
- Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
- Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
- Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
- Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
- Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
- Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.
Resursi internetā par šo tēmu
- Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
- Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv
- The History Files Ancient Mesopotamia
- The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science
- Афанасьева В.К. Шумерская и Аккадская культура. / История Древнего мира. Ранняя Древность.- Знание: Москва, 1983 - с.111-139
- Афанасьева В.К. Аккадская (Вавилоно-ассирийская) литература. // История всемирной литературы. - Т. 1. - Наука: Москва, 1983. - СС. 100-117.
- Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека