Atšķirības starp "Senā Persija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.) | * Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.) | ||
* Medijas lielvalsts (728.-550.g.p.m.ē.) | * Medijas lielvalsts (728.-550.g.p.m.ē.) | ||
| − | * Ahamenīdu lielvalsts ( | + | * Ahamenīdu lielvalsts (550.-330.g.p.m.ē.) |
| − | * Seleikīdu lielvalsts ( | + | * Maķedonijas lielvalsts (331.-323. g.p.m.ē.) |
| − | * Aršakīdu lielvalsts ( | + | * Seleikīdu lielvalsts (323.-150.g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Aršakīdu lielvalsts (150.g.p.m.ē.-224.g.) |
| + | * [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu impērija]] (224.-650.g.) | ||
* Arābu kari (637.-651.g.) | * Arābu kari (637.-651.g.) | ||
* Omeijādu kalifāts (661.-750.g.) | * Omeijādu kalifāts (661.-750.g.) | ||
| 46. rindiņa: | 47. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:PersiaMap.jpg|260px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:PersiaMap.jpg|260px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Persija''' - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, '''Parsuaša''' (sengr. ''Persida'', mūsdienu ''Farsa''), kuru apdzīvoja [[Persieši|persiešu]] ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs.p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Pehlevi dinastijas Persijas valsti XX gs. (mūsdienu Irānu). Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo [[Paleolīts|paleolītu]] (''Mustjē perioda'' apmetne pie Behistunas). [[Mezolīts|Mezolīta]] mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk.p.m.ē.) VII-V g.tk.p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes. | + | '''Persija''' - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, '''Parsuaša''' (sengr. ''Persida'', mūsdienu ''Farsa''), kuru apdzīvoja [[Persieši|persiešu]] ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs.p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Pehlevi dinastijas Persijas valsti XX gs. (mūsdienu Irānu līdz 1935. gadam). Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo [[Paleolīts|paleolītu]] (''Mustjē perioda'' apmetne pie Behistunas). [[Mezolīts|Mezolīta]] mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk.p.m.ē.) VII-V g.tk.p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7 | * Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7 | ||
* Daniel Elton. The History of Iran. - Greenwood Press, 2001 | * Daniel Elton. The History of Iran. - Greenwood Press, 2001 | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 19.19
| 260px | |
| valstis Persijā: |
|
| |
Persija - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, Parsuaša (sengr. Persida, mūsdienu Farsa), kuru apdzīvoja persiešu ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs.p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Pehlevi dinastijas Persijas valsti XX gs. (mūsdienu Irānu līdz 1935. gadam). Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo paleolītu (Mustjē perioda apmetne pie Behistunas). Mezolīta mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk.p.m.ē.) VII-V g.tk.p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.
- Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
- Daniel Elton. The History of Iran. - Greenwood Press, 2001
- The Cambridge History of Iran. / Bailey, Harold (ed.) - Cambridge University Press: Cambridge, 1993, ISBN 0-521-45148-5
- Pierre Briant. From Cyrus to Alexander: A History of the Persian Empire. - Eisenbrauns, 2002, ISBN 978-1-57506-0310
- Houchang Nahavandi. The Last Shah of Iran - Fatal Countdown of a Great Patriot betrayed by the Free World, a Great Country whose fault was Success. - Aquilion, 2005, ISBN 1-904997-03-1
- Farrokh Kaveh. Shadows in the Desert: Ancient Persia at War. - Osprey, 2007, ISBN 978-1-84603-108-3
- Brosius Maria. The Persians. - Routledge, 2006, ISBN 978-0-41532-090-0
- Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
- Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
- Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
- Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
- Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972
Resursi internetā par šo tēmu
- Oriental Institute Photographic Archives (Nearly 1,000 archaeological photographs of Persepolis and Ancient Persia)
- Persia - Livius.org
- Persian Wars, Herodotus on the Web
- Iran Chamber Society (History of Iran)
- Livius articles on ancient Persia
- Richard Frye "The History of Ancient Iran"
- Iransaga: Persian arts through the centuries
- Christianity in Ancient Iran: Aba & The Church in Persia
- Islamic Conquest of Persia
- Persia - Ancient History Sourcebook
- The Great Persian Empire
- Encyclopædia Iranica
