Atšķirības starp "PSRS Valsts drošības komiteja" versijām

Versija, kas saglabāta 2015. gada 20. marts, plkst. 11.57

PSRS Valsts drošības komiteja (VDK) (Комитет государственной безопасности СССР (КГБ)) - valsts politiskā policija PSRS, izveidota 1954. gada martā VDM vietā. Līdz 1978. gada 5. jūlijam pastāvēja kā vissavienības un republikāniskā Valsts drošības komiteja pie PSRS MP. Iestādes pamatuzdevumos ietilpa: pretizlūkošana, kontrabandas, pretpadomju elementu naidīgās darbības novēršana, atklāšana, valsts noslēpuma aizsardzība, valsts robežu apsardze, kontrabandas apkarošana ar pirmstiesas izmeklēšanas un aresta tiesībām. Sarunvalodā šo valsts iestādi turpināja dēvēt par "čeku", bet tās darbiniekus - par "čekistiem". Likvidēta 1991. gada novembrī, sadalot to 3 patstāvīgās institūcijās.

Latvijā PSRS Iekšlietu komisariāts (IeTK) 1940. gada jūnijā un augustā izmantoja Latvijas Republikas politiskās policijas struktūras – Drošības policijas departamentu un tā Politisko pārvaldi –, pārvaldē nomainot vadību un darbiniekus. IeTK Valsts drošības pārvalde: 1940. gada augusts–1941. gada februāris. Valsts drošības tautas komisariāts (VDTK): 1941. gada februāris–1941. gada jūlijs. VDTK: 1944. gada jūlijs–1946. gada marts. Valsts drošības ministrija: 1946. gada marts–1953. gada marts. Iekšlietu ministrija (tajā iekļāvās Drošības pārvalde): 1953. gada marts–1954. gada marts. VDK: 1954. gada marts–1991. gada augusts. LPSR VDK bija tikai PSRS VDK struktūrvienība. LPSR drošības iestāžu centrālais aparāts atradās Rīgā, bet reģionālās struktūras – apriņķos un rajonos. 80. gados tādu LPSR VDK centrālā aparāta operatīvo darbinieku, kuri strādāja ar aģentiem un informatoriem (t.s. uzticības personas), bija ap 360–400. Katra operatīvā darbinieka rīcībā bija aptuveni 10 (augstākais 20) aģentu. LPSR pilsētu un rajonu daļās un nodaļās strādāja ap 120 operatīvo darbinieku. Sešām perifērajām struktūrām bija daļas statuss (VDK Rīgas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Liepājas un Daugavpils pilsētas daļas) ar 10–18 darbiniekiem katrā. LPSR rajonos darbojās VDK nodaļas ar 3–5 darbiniekiem katrā.

LR Totalitārisma seku dokumentēšanas centrA (TSDC) rīcībā ir VDK kartotēka par 20. gs. 80. gadiem ar 4300 aģentu personas datiem, kaut gan zināms, ka no 1953. līdz 1991. gadam ar VDK sadarbojās ap 24 000 cilvēku. TSDC rīcībā nav aģentu ziņojumu un personīgo lietu, kas aizvestas uz Krieviju. Vēl 1991. gadā LPSR VDK aktīvajā aģentūrā bija apmēram 4500 cilvēku, no kuriem ap 570 aģentu uzraudzīja Latvijas ideoloģisko klimatu. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra veiktās pētniecības rezultātā atklāti vēl vairāki tūkstoši personu – bijušo VDK aģentu, taču aģentu uzskaites kartīšu par tiem Latvijā nav.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 136. lpp.

• Helmut Roewer. Skrupellos. Die Machenschaften der Geheimdienste in Russland und Deutschland 1914–1941. - Leipzig, 2004
• Walter Zeutschel. Im Dienst der kommunistischen Terror-Organisation (Tscheka-Arbeit in Deutschland). - Berlin, 1931

• Andrew, Christopher M. and Vasili Mitrokhin. The Sword and the Shield: The Mitrokhin Archive and the Secret History of the KGB. - Basic Books, New York, 1999, ISBN 0465003125.
• Applebaum Anne. Gulag: A History. - Doubleday, 2003, ISBN 0767900561
• Carr E.H. The Origin and Status of the Cheka. / Soviet Studies, vol. 10, 1958, no. 1, pp. 1–11.
• Dziak John. Chekisty: A History of the KGB. - Lexington Books, Lexington, Mass, 1988

Resursi internetā par šo tēmu

• Elektroniskais izdevums "VDK / Post Scriptum Nr. 2015" – bez maksas pieejams un lejupielādējams Latvijas Okupācijas muzeja mājaslapā www.omf.lv sadaļā "Izziņai". Satura rādītājs – izdevuma pēdējā lapā.
• Totalitārisma Seku Dokumentēšanas Centrs

• KGB in the Baltic states: documents and researches

• ВЧК/ГПУ: документы и материалы. / Сост. Юрий Георгиевич Фельштинский. - Издательство гуманитарной литературы, Москва, 1995
• Мозохин О.Б. Образование и организация деятельности ВЧК-ОГПУ.
• Бажанов Б. ГПУ. / Воспоминания бывшего секретаря Сталина. Книгоиздательство "Всемирное слово", Санкт-Петербург, 1992
• Кокурин А., Моруков Ю. Поиск оптимальных форм по руководству органами внутренних дел и государственной безопасности России (1802-2002)