Atšķirības starp "Manteifels Karls fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[barons]] '''Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, | + | [[barons]] '''Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, virsnieks, literāts. |
Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (''Schloss Gaicken''), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja [[Dzelzs divīzija|Dzelzs divīzijā]]. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā (īpašumi jaundibinātajā latvijā 1920. gados tika nacionalizēti), rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā [[ritmeistars]]. 1945. gadā saņemts gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā. | Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (''Schloss Gaicken''), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja [[Dzelzs divīzija|Dzelzs divīzijā]]. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā (īpašumi jaundibinātajā latvijā 1920. gados tika nacionalizēti), rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā [[ritmeistars]]. 1945. gadā saņemts gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. augusts, plkst. 07.32
barons Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge (Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege, 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, virsnieks, literāts.
Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (Schloss Gaicken), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja Dzelzs divīzijā. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā (īpašumi jaundibinātajā latvijā 1920. gados tika nacionalizēti), rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā ritmeistars. 1945. gadā saņemts gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā.
Bibliogrāfija
- Deutschland und der Osten. - München-Berlin 1921.
- Meine Siedlungsarbeit in Kurland. - 1941
- Erlebte Lieder. - 1934.
