Atšķirības starp "Lēviss of Menārs Karls fon" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Karls fon Lēviss of Menārs''' (''Karl Woldemar von Löwis of Menar'', 1855-1930) - vēsturnieks un kartogrāfs, [[Livonija]]s viduslaiku piļu eksperts. | '''Karls fon Lēviss of Menārs''' (''Karl Woldemar von Löwis of Menar'', 1855-1930) - vēsturnieks un kartogrāfs, [[Livonija]]s viduslaiku piļu eksperts. | ||
| − | Dzimis 1855. gada 7. septembrī [[ | + | Dzimis 1855. gada 7. septembrī [[Lēvisi of Menāri|Lēvisu of Menāru]] Pantenes (''Gut Panten'') [[Muiža|muižā]], Valmieras apriņķī. Absolvējis [[Reālskola|reālskolu]] Štutgartē, Vācijā. 1876.-1877. gados studējis arhitektūru Rīgas politehnikumā, pēc tam studijas turpinājis Šttgartes politehnikumā (1877-1881). Pēc augstskolas absolvēšanas [[adjunkts]] Rīgas apriņķa tiesā (1822-1884), Vidzemes bruņniecības bibliotekārs (1885-1919), vienlaikus arī Zemes bankas padomnieks (1896-1906). Rīgas Doma draudzes inspektors (1889-1896; 1924-1929). [[Privātdocents]] Latvijas universitātē (1921-1925). Kā vēsturnieks, specializējās viduslaiku piļu pētniecībā, vēstures ģeogrāfijā un kartogrāfijā. Kopš 1921. gada Freiburgas universitātes goda doktors. Radījis virkni fundamentālu viduslaiku [[Livonija]]s karšu. Miris 1930. gada 7. maijā Rīgā. |
'''Bibliogrāfija:''' | '''Bibliogrāfija:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 13. jūnijs, plkst. 08.11
Karls fon Lēviss of Menārs (Karl Woldemar von Löwis of Menar, 1855-1930) - vēsturnieks un kartogrāfs, Livonijas viduslaiku piļu eksperts.
Dzimis 1855. gada 7. septembrī Lēvisu of Menāru Pantenes (Gut Panten) muižā, Valmieras apriņķī. Absolvējis reālskolu Štutgartē, Vācijā. 1876.-1877. gados studējis arhitektūru Rīgas politehnikumā, pēc tam studijas turpinājis Šttgartes politehnikumā (1877-1881). Pēc augstskolas absolvēšanas adjunkts Rīgas apriņķa tiesā (1822-1884), Vidzemes bruņniecības bibliotekārs (1885-1919), vienlaikus arī Zemes bankas padomnieks (1896-1906). Rīgas Doma draudzes inspektors (1889-1896; 1924-1929). Privātdocents Latvijas universitātē (1921-1925). Kā vēsturnieks, specializējās viduslaiku piļu pētniecībā, vēstures ģeogrāfijā un kartogrāfijā. Kopš 1921. gada Freiburgas universitātes goda doktors. Radījis virkni fundamentālu viduslaiku Livonijas karšu. Miris 1930. gada 7. maijā Rīgā.
Bibliogrāfija:
- Livland im Mittelalter. - Reval, 1895;
- Die heidnischen Wallburgen und urgeschichtliche Grenzen. - Riga, 1910;
- Die städtische Profanarchitektur der Gothik, der Renaissance und des Barocco in Riga, Reval und Narva. Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. - Lübeck, 1892;
- Burgenlexikon fu’r Alt-Livland. - Riga, 1922;
- Estlands Burgen. // Arbeiten der Zweiten Baltischen Historikertages zu Reval 1912. - Reval, 1932;
- Die Düna von der Ogermündung bis Riga und der Badeort Baldohn. - Riga, 1910
- Die heidnischen Wallburgen und urgeschichtlichen Grenzen. - Riga, 1910.
- Trojaburgen. Jahrbuch des Vereins für Heimatkunde in Livland. - Riga, 1911/12.
- Führer durch die Livländische Schweiz sowie Wenden und Wolmar mit dem benachbarten Aatal., 3. Auflage - Riga, 1912;
- Erläuterungen zu der Karte von Livland im Mittelalter. - Franz Kluge: Reval, 1895.
