Atšķirības starp "Manteifeli-Scēges" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem) | 1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem) | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas [[kambarkungs]], Kurzemes ober[[burggrāfs]] Alfreds fon Scēge (''Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge'', 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs [[Manteifels-Scēge Pēteris fon|Peters fon Manteifels]] (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (''Gotthard Johann Graf Manteuffel'', kr. ''Иван Васильевич Мантейфель'', 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara varonis barons Nikolajs fon Manteifels (''Nikolai Zoege von Manteuffel'', kr. ''Николай Максимович Цёге фон Мантейфель'', 1827-1889); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (''Werner Maximilian Zoege von Manteuffel'' 1857-1926); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons [[Manteifels Karls fon|Karls fon Manteifels]] (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis [[Manteifels-Scēge Georgs fon|Georgs fon Manteifels]] (1889–1962); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] varonis, barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels]] (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs fon|Heinrihs fon Manteifels]] (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (''Tadeusz von Manteuffel-Szoege'', 1902–1970). | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas [[kambarkungs]], Kurzemes ober[[burggrāfs]] Alfreds fon Scēge (''Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge'', 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs [[Manteifels-Scēge Pēteris fon|Peters fon Manteifels]] (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (''Gotthard Johann Graf Manteuffel'', kr. ''Иван Васильевич Мантейфель'', 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (''Nikolai Zoege von Manteuffel'', kr. ''Николай Максимович Цёге фон Мантейфель'', 1827-1889); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (''Werner Maximilian Zoege von Manteuffel'' 1857-1926); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons [[Manteifels Karls fon|Karls fon Manteifels]] (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis [[Manteifels-Scēge Georgs fon|Georgs fon Manteifels]] (1889–1962); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] varonis, barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels]] (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs fon|Heinrihs fon Manteifels]] (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (''Tadeusz von Manteuffel-Szoege'', 1902–1970). |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. augusts, plkst. 08.18
baroni Manteifeli, saukti Scēges (Mannteuffel genannt Szöge) un grāfi fon Manteifeli (von Mannteuffel) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (Gerardus Soye), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege un Szoege. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem.
1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem)
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas kambarkungs, Kurzemes oberburggrāfs Alfreds fon Scēge (Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge, 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs Peters fon Manteifels (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (Gotthard Johann Graf Manteuffel, kr. Иван Васильевич Мантейфель, 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (Nikolai Zoege von Manteuffel, kr. Николай Максимович Цёге фон Мантейфель, 1827-1889); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (Werner Maximilian Zoege von Manteuffel 1857-1926); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons Karls fon Manteifels (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis Georgs fon Manteifels (1889–1962); Latvijas Neatkarības kara varonis, barons Hanss fon Manteifels (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs Heinrihs fon Manteifels (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (Tadeusz von Manteuffel-Szoege, 1902–1970).
