Atšķirības starp "Divāns" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Dīvāns''' (pers. دیوان, ''dīwān'' - "pieraksti, grāmata") - atkarībā no konteksta: | '''Dīvāns''' (pers. دیوان, ''dīwān'' - "pieraksti, grāmata") - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' Cantrālāzijas kultūru klasiskajā literatūrā viena dzejnieka dzejoļu krājums. Lielāko tiesu dzejoļus ''dīvanā'' kārtoja alfabēta kārtībā (pēc pēdējā burta). Dzejoļus nedatēja un tiem lielāko tiesu nebija nosaukumu - katra dzejoļa pirmā rinda kalpoja arī kā orientieris, jo klasiskajā poēzijā katra ''beita'' ir ar pabeigtu domu. Eiropā pēc šī parauga dzejas krājumu "Westostlicher Divan" sarakstīja J.V.Gēte. | * '''1.''' Cantrālāzijas kultūru klasiskajā literatūrā viena dzejnieka dzejoļu krājums. Lielāko tiesu dzejoļus ''dīvanā'' kārtoja alfabēta kārtībā (pēc pēdējā burta). Dzejoļus nedatēja un tiem lielāko tiesu nebija nosaukumu - katra dzejoļa pirmā rinda kalpoja arī kā orientieris, jo klasiskajā poēzijā katra ''beita'' ir ar pabeigtu domu. Eiropā pēc šī parauga dzejas krājumu "Westostlicher Divan" sarakstīja J.V.Gēte. | ||
| − | * '''2.''' Arābu | + | * '''2.''' [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]] [[Kalifs|kalifa]] Omāra (634-644) ieviesti atsevišķu dzimtu privilēģiju vai uz valsts rēķina uzturamo ļaužu kategoriju reģistri, vēlāk arī nodokļu reģistri un tos iekasējošas administratīvās padomes provincēs un galvaspilsētā, kas reizē bija reģistru glabātuves. Kopš Abasīdu dinastijas laika kalifātā un daudzās musulmaņu zemēs ārpus tā valsts administratīvās un tiesu iestādes (piemēram, ''divan ar-rasasil'' - "vēstījumu dīvāns", kas pildīja kancelejas funkcijas, ''divan al džaiš'' - armijas organizēšanas un apgādes dīvāns utt.), kā arī lielais dīvāns kā monarha valsts padome. |
| − | + | * '''3.''' Mēbele. | |
| − | * ''' | ||
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. oktobris, plkst. 17.35
Dīvāns (pers. دیوان, dīwān - "pieraksti, grāmata") - atkarībā no konteksta:
- 1. Cantrālāzijas kultūru klasiskajā literatūrā viena dzejnieka dzejoļu krājums. Lielāko tiesu dzejoļus dīvanā kārtoja alfabēta kārtībā (pēc pēdējā burta). Dzejoļus nedatēja un tiem lielāko tiesu nebija nosaukumu - katra dzejoļa pirmā rinda kalpoja arī kā orientieris, jo klasiskajā poēzijā katra beita ir ar pabeigtu domu. Eiropā pēc šī parauga dzejas krājumu "Westostlicher Divan" sarakstīja J.V.Gēte.
- 2. Arābu kalifātā kalifa Omāra (634-644) ieviesti atsevišķu dzimtu privilēģiju vai uz valsts rēķina uzturamo ļaužu kategoriju reģistri, vēlāk arī nodokļu reģistri un tos iekasējošas administratīvās padomes provincēs un galvaspilsētā, kas reizē bija reģistru glabātuves. Kopš Abasīdu dinastijas laika kalifātā un daudzās musulmaņu zemēs ārpus tā valsts administratīvās un tiesu iestādes (piemēram, divan ar-rasasil - "vēstījumu dīvāns", kas pildīja kancelejas funkcijas, divan al džaiš - armijas organizēšanas un apgādes dīvāns utt.), kā arī lielais dīvāns kā monarha valsts padome.
- 3. Mēbele.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 89. lpp.
- Крымский А.Е. История Персии, ее литературы и дервишской теософии. - Москва, 1900-1907
- Крымский А.Е. История арабов и арабской литературы. - Москва, 1912
- Фильштинский И.М. История арабов и халифата (750-1517 гг.). - Муравей-Гайд: Москва, 1999 - 384 с. ISBN 5-89737-038-9
