Atšķirības starp "Lielplatone" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lielplatones muiža''' (vc. ''Groß-Platon'') - [[muiža]] Jelgavas novadā, robežojās ar Robežnieku, Sillāču, Feldhofas un Braņķu muižām. Dažādos laika posmos īpašumā valdījuši tādas [[Livonija]]s aristokrātijas dzimtas kā [[ Mērfeldi]] (1500-1623), [[Manteifeli]] (1623-1625), [[Pletenbergi]] (1625-166?), Manteifeli (166?-1803), [[Drahenfelzi]] (1803-1829), [[Hāni]] (1829-1920). Tagadējā kungu māja celta 1845. gadā (Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A. Štrauss), bet 1860. gadā pārbūvēta. 1912. gadā muižu veidoja 2504 ha zemes (t.sk. 1026 ha aramzemes, 19 hf ganības, 1237 ha mežs, 67 ha neizmantojama zeme), 32 [[muižas ļaudis|muižas ļaužu]] sētas, vējdzirnavas, vērptuve, ķieģeļu ceplis, darvas un | + | '''Lielplatones muiža''' (vc. ''Groß-Platon'') - [[muiža]] Jelgavas novadā, robežojās ar Robežnieku, Sillāču, Feldhofas un Braņķu muižām. Dažādos laika posmos īpašumā valdījuši tādas [[Livonija]]s aristokrātijas dzimtas kā [[ Mērfeldi]] (1500-1623), [[Manteifeli]] (1623-1625), [[Pletenbergi]] (1625-166?), Manteifeli (166?-1803), [[Drahenfelzi]] (1803-1829), [[Hāni]] (1829-1920). Tagadējā kungu māja celta 1845. gadā (Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A. Štrauss), bet 1860. gadā pārbūvēta. 1912. gadā muižu veidoja 2504 ha zemes (t.sk. 1026 ha aramzemes, 19 hf ganības, 1237 ha mežs, 67 ha neizmantojama zeme), 32 [[muižas ļaudis|muižas ļaužu]] sētas, vējdzirnavas, vērptuve, ķieģeļu ceplis, darvas un terpentīna tecinātavas, tvaika dzirnavas. Mūsdienās kungu mājas kompleksā ietilpst gandrīz 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis un fon Hānu dzimtas kapi. |
[[Kategorija:Muižas]] | [[Kategorija:Muižas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 24. oktobris, plkst. 10.36
Lielplatones muiža (vc. Groß-Platon) - muiža Jelgavas novadā, robežojās ar Robežnieku, Sillāču, Feldhofas un Braņķu muižām. Dažādos laika posmos īpašumā valdījuši tādas Livonijas aristokrātijas dzimtas kā Mērfeldi (1500-1623), Manteifeli (1623-1625), Pletenbergi (1625-166?), Manteifeli (166?-1803), Drahenfelzi (1803-1829), Hāni (1829-1920). Tagadējā kungu māja celta 1845. gadā (Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A. Štrauss), bet 1860. gadā pārbūvēta. 1912. gadā muižu veidoja 2504 ha zemes (t.sk. 1026 ha aramzemes, 19 hf ganības, 1237 ha mežs, 67 ha neizmantojama zeme), 32 muižas ļaužu sētas, vējdzirnavas, vērptuve, ķieģeļu ceplis, darvas un terpentīna tecinātavas, tvaika dzirnavas. Mūsdienās kungu mājas kompleksā ietilpst gandrīz 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis un fon Hānu dzimtas kapi.
