Atšķirības starp "Meijeri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Meyer_von_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Meyer_von_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Meijeri''' (''von Meyer'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības | + | fon '''Meijeri''' (''von Meyer'', kr. ''фон Мейер'') - vairākas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimtas [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Izsekot dzimtu ģenealoģiju un konstatēt, kurš Meijers Baltijā ir kurai dzimtai piederīgs, bet kurš nav, ir ļoti grūti, jo uzvārds bija ļoti izplatīts un daudzās Meijeru ģimenes visbiežāk nebija savstarpēji radnieciskas. Bez tam latviešu literatūrā bieži vien ignorēja to, vai uzvārdu raksta ar "fon", to izlaižot. Atkarībā no konteksta: |
| − | No zināmākajiem | + | * fon '''Meijeri''' (''von Meyer'') - bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs, iespējams, ir Zviedrijas armijas pulkvedis Valentīns fon Meijers, kurš 1645. gadā par izcilu saņēma dižciltības diplomu un ģerboni. No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Pēterburgas Ķeizariskās ermitāžas bibliotēkas nodaļas vadītājs Georgs fon Meijers; Cēsu pilsētas ārsts, medicīnas doktors Georgs fon Meijers. Laika gaitā tā bija sadalījusies vairākās līnijās: |
| + | ** '''fon Meijeri no Lizuma''' (''von Meyer a.d.H. Lysohn'') - Dižciltību saņēmuši par militāro dienestu Zviedrijas kroņa labā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matriikulā. | ||
| + | ** '''fon Meijeri no Dūres''' (''von Meyer a.d.H. Duhrenhof'') - 1827. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. | ||
| + | * fon '''Meijeri-Rautenfelsi''' (''Meyer genannt Rautenfels'', kr. ''фон Мейер-Раутенфельс'') - bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāķ Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1645. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (''Nabben''), Lizuma (''Lysohn'') u.c. [[muiža]]s, nams Cēsīs (Rīgas ielā 15), Muižeļa nams Rīgā. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (''Nabben''), Lizuma (''Lysohn''), Dūres (''Duhrenhof'') u.c. [[muiža]]s, nams Cēsīs (Rīgas ielā 15), Muižeļa nams Rīgā. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 22. novembris, plkst. 11.15
fon Meijeri (von Meyer, kr. фон Мейер) - vairākas vācbaltiešu bruņniecības dzimtas Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Izsekot dzimtu ģenealoģiju un konstatēt, kurš Meijers Baltijā ir kurai dzimtai piederīgs, bet kurš nav, ir ļoti grūti, jo uzvārds bija ļoti izplatīts un daudzās Meijeru ģimenes visbiežāk nebija savstarpēji radnieciskas. Bez tam latviešu literatūrā bieži vien ignorēja to, vai uzvārdu raksta ar "fon", to izlaižot. Atkarībā no konteksta:
- fon Meijeri (von Meyer) - bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs, iespējams, ir Zviedrijas armijas pulkvedis Valentīns fon Meijers, kurš 1645. gadā par izcilu saņēma dižciltības diplomu un ģerboni. No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Pēterburgas Ķeizariskās ermitāžas bibliotēkas nodaļas vadītājs Georgs fon Meijers; Cēsu pilsētas ārsts, medicīnas doktors Georgs fon Meijers. Laika gaitā tā bija sadalījusies vairākās līnijās:
- fon Meijeri no Lizuma (von Meyer a.d.H. Lysohn) - Dižciltību saņēmuši par militāro dienestu Zviedrijas kroņa labā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matriikulā.
- fon Meijeri no Dūres (von Meyer a.d.H. Duhrenhof) - 1827. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
- fon Meijeri-Rautenfelsi (Meyer genannt Rautenfels, kr. фон Мейер-Раутенфельс) - bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāķ Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1645. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (Nabben), Lizuma (Lysohn), Dūres (Duhrenhof) u.c. muižas, nams Cēsīs (Rīgas ielā 15), Muižeļa nams Rīgā.
