Atšķirības starp "Zīda ceļš" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 22. janvāris, plkst. 09.19

Centrālie tirdzniecības ceļi Eirāzijā viduslaikos.

Zīda ceļš (an. Silk Road or Silk Route, vc. Seidenstraße, kr. Великий шёлковый путь) - 1877. gadā vācu ceļotāja un ģeogrāfa Ferdinanda fon Rihthofena dots nosaukums Eirāzijas sauszemes tirdzniecības ceļu tīklam virzienā no Senās Ķīnas līdz Levantei. Kā tirdzniecības sakaru plūsmas maršruts tiek izmantots jau kopš bronzas laikmeta, bet savu maksimālo uzplaukumu - ar speciāli tirgotāju karavānām izbūvētām naktsmītnēm karavānas dienas gājiena attālumā, akām, tiltiem, sargu patruļām u.c. infrastruktūras elementiem, - piedzīvoja Mongoļu impērijas laikā.

III gs. bija izveidojušies trīs stabili tirdzniecības ceļi no Ķīnas uz Centrālāziju: Dienvidu, Vidusceļš un Jaunais jeb Ziemeļu ceļš. Dienvidu ceļš virzījās no Jarkendas uz Taškurganu, tad tālāk uz Vahanu, kur sazarojās divos virzienos: viens veda uz Balhu un Mervu mūsdienu Afganistānā, tad tālāk pa seno ahamenīdu ceļu cauri Divupei uz Sīriju; otrs pagriezās uz dienvidiem cauri Kašmirai, tad gar Indas upi līdz tās grīvai, kur tālāk preces tika vestas kuģos pa Indijas okeānu. Vidusceļš, kas veda gar Taklamahana tuksnesi cauri Septiņupei un tad līdz Baktrijai un Sogdianai, bija senākais un lielākais, kas savienoja Ķīnu ar Centrālāziju. Jaunais jeb ziemeļu ceļš sākās Turfanas oāzē, veda gar Tjanšana grēdu un Pamiru pāri stepei uz Volgas upes lejteci. Pa t.s. Ziemeļu ceļu preces veda pa Vidusjūru, caur Melno jūru līdz Krimas pussalai, no kurienes tālāk ar četrriteņu arbām un nastu nesējiem dzīvniekiem. No Zelta ordas galvaspilsētas Sarajas līdz Saraičikai karavānas pārgājiens ilga 10 dienas, tad līdz Urgenčai Horezmā – 40 dienas, no Urgenčas līdz Buhārai 18 dienas, tad līdz Kjatai 4 dienas, tad līdz Otrarai ceļš ilga 18 dienas, no Otraras ceļš veda uz Almaliku un tālāk caur Kamsu un Gandžou uz Hanbaliku (netālu no mūsd. Pekinas) Ķīnā. Viss šis ceļš no Sarajas līdz Hanbalikai prasīja 270-275 dienas. Lielāko tiesu tirgotāju karavānas neveica visu ceļu no Ķīnas līdz Vidusjūrai, bet tikai kādu tā posmu līdz nākošajajai lielākai tirdzniecības pilsētai, kur pārdeva preci vietējiem tirgotājiem, iepirkās un griezās atpakaļ, bet prece ceļoja tālāk jau citu tirgotāju vesta.

Skat. arī: tirdzniecība viduslaikos

Literatūra par šo tēmu

• Boulnois Luce. The Silk Road. - Dutton, 1966
• Boulnois Luce. Silk Road: Monks, Warriors and Merchants on the Silk Road. - Odyssey Publications, 2005. ISBN 962-217-720-4
• Wood Frances. The Silk Road: Two Thousand Years in the Heart of Asia. - University of California Press: Berkeley/Los Angeles, 2002. ISBN 0-520-24340-4
• Chen Yan. Maritime Silk Route and Chinese-Foreign Cultural Exchanges. - Peking University Press: Beijing, 2002. ISBN 7-301-03029-0
• Hopkirk Peter. Foreign Devils on the Silk Road: The Search for the Lost Cities and Treasures of Chinese Central Asia. - The University of Massachusetts Press: Amherst, 1980 (1984). ISBN 0-87023-435-8
• Liu Xinru. The Silk Road in World History. - Oxford University Press, 2010. ISBN 978-0-19-516174-8
• Hansen Valerie. The Silk Road: A New History. - Oxford University Press, 2012 - 304 p.
• Kuzmina E. E. The Prehistory of the Silk Road. / Edited by Victor H. Mair - University of Pennsylvania Press: Philadelphia, 2008. ISBN 978-0-8122-4041-2

• Thomas O. Höllmann. Die Seidenstraße. - München, 2004, ISBN 3-406-50854-5
• Die Seidenstraße. Handel und Kulturaustausch in einem eurasiatischen Wegenetz. / Ulrich Hübner u. a. (Hrsg.) - EB-Verlag: Hamburg, 2005 (2. Auflage, Asien und Afrika 3), ISBN 3-930826-63-1
• Hans-Joachim Klimkeit. Die Seidenstraße. Kulturbrücke zwischen Morgen- und Abendland. - Köln, 1988. ISBN 3-7701-1790-5
• Helmut Uhlig. Die Seidenstraße. Antike Weltkultur zwischen China und Rom. - Bergisch Gladbach, 1986. ISBN 3-7857-0446-1
• Frances Wood. Entlang der Seidenstraße. Mythos und Geschichte. - Theiss: Stuttgart, 2007

• Бартольд В. О колесном и верховом движении в Средней Азии // Бартольд. В.В. Сочинения. Т. 4. - Москва, 1966
• Ртвеладзе Э.В. Великий шелковый путь: Энциклопедический справочник: Древность и раннее средневековье. - Узбекистан миллий энциклопедияси: Ташкент, 1999. ISBN 5898901531

Resursi internetā par šo tēmu

• The Electronic Cultural Atlas Initiative (ECAI) Silk Road Atlas.
• Silk Road Seattle by the Simpson Center for the Humanities at the University of Washington.
• The Silkroad Foundation
• Armour and Warriors of the Silk Road
• TRAVELERS ON THE SILK ROAD
• The Silk Road: Linking Europe and Asia Through Trade
• Silk Road Atlas (ECAI)
• Silk Road Atlas - University of Washington

• Мамлева Л.А. Становление Великого шёлкового пути в системе трансцивилизационного взаимодействия народов Евразии. // Vita Antiqua. 1999. № 2. С. 53-61.
• Бартольд В.В. О колесном и верховом движении в Средней Азии (Конспект последнего доклада, сделанного 10 мая 1930 г. в ГАИМК)

• Мирзаев Р. Возникновение Великого шелкового пути