Atšķirības starp "Pāleni" versijām
m |
m |
||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes ģenerālgubernators (1797) [[Pālens Peters Ludvigs fon|Peters fon der Pālens]], | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes ģenerālgubernators (1797) [[Pālens Peters Ludvigs fon|Peters fon der Pālens]], | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (''[[Sepkull]]''), Kaucmindes, Lieliecavas, Pāces, Pomušas, Kalnamuiža, Ceraukstes u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (''[[Sepkull]]''), Kaucmindes, Lieliecavas, Pāces, Pomušas, Kalnamuiža, Ceraukstes, Vietalvas, Mēdzūlas (''Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 29. janvāris, plkst. 09.38
fon der Pāleni (von der Pahlen, kr. фон дер Пален) - sena vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. 1778. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (gan fon der Pāleni, gan atsevišķi vēl arī fon der Pāleni no Podes), Sāmsalas (1907. gadā baroni fon der Pāleni) un Igaunijas (fon der Pāleni no Podes un von der Pāleni vo Astravi, 1908. gadā - grāfi fon der Pāleni, 1909. gadā - baroni fon der Pāleni) bruņniecības matrikulās. Kopš 1798. gada baroni. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērias grāfu.
Vairākas līnijas:
- baroni fon der Pāleni fon Astravi (von der Pahlen Baron von Astrau)
- fon der Pāleni no Podes (von der Pahlen a. d. H. Podis)
- baroni fon der Pāleni
- grāfi fon der Pāleni
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes ģenerālgubernators (1797) Peters fon der Pālens,
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (Sepkull), Kaucmindes, Lieliecavas, Pāces, Pomušas, Kalnamuiža, Ceraukstes, Vietalvas, Mēdzūlas (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule) u.c. muižas.
