Atšķirības starp "Pistolkorsi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Pistohlkors_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Pistohlkors_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
'''fon Pistōlkorsi''' (''von Pistohlkors'', kr. ''фон Пистолькорс'') - skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē vēlāk Krievijas impērijas Baltijas, guberņās. Dzimtas aizsācējs ir pulkvedis Georgs Skots (''Jöran Olofsson (Scott)'', 1596–1663), kuru karaliene Kristīne 1645. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot ģerboni un dzimtas uzvārdu Pistōlkors. 1645. gadā kļuva par Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. 1746. gadā dzimtu ierakstīja Igaunijas, 1647. gadā – Zviedrijas, 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Krievijas armijas ģenerālmajors, Vidusāzijas iekarošanas varonis Aleksandrs fon Pistōlkorss (''Alexander von Pistohlkors'', dabaszinātnieks un sabiedriskais darbinieks Otto fon Pistōlkiorss (''Otto Friedrich von Pistohlkors'', kr. ''Отто Фридрих фон Пистолькорс (1754-1831); kr. ''Александр Васильевич фон Пистолькорс'', 1824-1879); mākslas kolekcionārs un zinātnieks Augusts fon Pistōlkorss (''August von Pistohlkors'', 1822–1886); vēsturnieks Gerts fon Pistōlkorss (''Gert Olof von Pistohlkors'', 1935).
+
'''fon Pistōlkorsi''' (''von Pistohlkors'', kr. ''фон Пистолькорс'') - skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē vēlāk Krievijas impērijas Baltijas, guberņās. Dzimtas aizsācējs ir pulkvedis Georgs Skots (''Jöran Olofsson (Scott)'', 1596–1663), kuru karaliene Kristīne 1645. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot ģerboni un dzimtas uzvārdu Pistōlkors. 1746. gadā dzimtu ierakstīja Igaunijas, 1647. gadā – Zviedrijas, 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Krievijas armijas ģenerālmajors, Vidusāzijas iekarošanas varonis Aleksandrs fon Pistōlkorss (''Alexander von Pistohlkors'', dabaszinātnieks un sabiedriskais darbinieks Otto fon Pistōlkiorss (''Otto Friedrich von Pistohlkors'', kr. ''Отто Фридрих фон Пистолькорс (1754-1831); kr. ''Александр Васильевич фон Пистолькорс'', 1824-1879); mākslas kolekcionārs un zinātnieks Augusts fon Pistōlkorss (''August von Pistohlkors'', 1822–1886); vēsturnieks Gerts fon Pistōlkorss (''Gert Olof von Pistohlkors'', 1935).
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas [[Kolcene]]s (''Kolzen''), Igates (''Idsel'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas [[Kolcene]]s (''Kolzen''), Igates (''Idsel'') u.c. [[muiža]]s.

Versija, kas saglabāta 2016. gada 4. aprīlis, plkst. 08.18

Pistohlkors Wappen.png

fon Pistōlkorsi (von Pistohlkors, kr. фон Пистолькорс) - skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē vēlāk Krievijas impērijas Baltijas, guberņās. Dzimtas aizsācējs ir pulkvedis Georgs Skots (Jöran Olofsson (Scott), 1596–1663), kuru karaliene Kristīne 1645. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot ģerboni un dzimtas uzvārdu Pistōlkors. 1746. gadā dzimtu ierakstīja Igaunijas, 1647. gadā – Zviedrijas, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Krievijas armijas ģenerālmajors, Vidusāzijas iekarošanas varonis Aleksandrs fon Pistōlkorss (Alexander von Pistohlkors, dabaszinātnieks un sabiedriskais darbinieks Otto fon Pistōlkiorss (Otto Friedrich von Pistohlkors, kr. Отто Фридрих фон Пистолькорс (1754-1831); kr. Александр Васильевич фон Пистолькорс, 1824-1879); mākslas kolekcionārs un zinātnieks Augusts fon Pistōlkorss (August von Pistohlkors, 1822–1886); vēsturnieks Gerts fon Pistōlkorss (Gert Olof von Pistohlkors, 1935).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kolcenes (Kolzen), Igates (Idsel) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Pistohlkors, August von. Verzeichnis der Kunstgegenstände im Schloss Koltzen nebst Bemerkungen über den Bau und einiger Eigentümlichkeiten desselben. - J. C. D. Müller: Riga, 1862. VIII, 64 S.

Resursi internetā par šo tēmu