Atšķirības starp "Brants Teodors" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1896. gada 28. augustā Maskavā, Johana Branta ģimenē. | Dzimis 1896. gada 28. augustā Maskavā, Johana Branta ģimenē. | ||
| − | No 1916. gada līdz 1918. gada februārim dienēja Krievijas impērijas armijā. 1919. gada 22. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]]. 1921. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1047) par to, ka 1919. gada 11. oktobrī pie nīcgales izlūkgājienā atklāja pretinieku lošmetēja ligzdu, uzbruka tai, daļu apkalpes nogalināja, pārējos saņēma gūstā, iegūstot arī ložmetēju. Atvaļināts 1921. gada 10. janvārī. | + | No 1916. gada līdz 1918. gada februārim dienēja Krievijas impērijas armijā. 1919. gada 22. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]]. 1921. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1047) par to, ka 1919. gada 11. oktobrī pie nīcgales izlūkgājienā atklāja pretinieku lošmetēja ligzdu, uzbruka tai, daļu apkalpes nogalināja, pārējos saņēma gūstā, iegūstot arī ložmetēju. Atvaļināts 1921. gada 10. janvārī kā [[virsleitnants]]. |
Iztiku pelnījis, strādājot Rīgas cementa fabrikā. 1939. gada novembrī kā lielākā daļa [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija spiests [[vācbaltiešu izceļošana|atstāt Latviju]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1981. gada 27. augustā Bodenverderē (''Bodenwerder''), Vācijā. | Iztiku pelnījis, strādājot Rīgas cementa fabrikā. 1939. gada novembrī kā lielākā daļa [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija spiests [[vācbaltiešu izceļošana|atstāt Latviju]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1981. gada 27. augustā Bodenverderē (''Bodenwerder''), Vācijā. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 15.17
Teodors Brants (Theodor Brandt) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris
Dzimis 1896. gada 28. augustā Maskavā, Johana Branta ģimenē.
No 1916. gada līdz 1918. gada februārim dienēja Krievijas impērijas armijā. 1919. gada 22. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1047) par to, ka 1919. gada 11. oktobrī pie nīcgales izlūkgājienā atklāja pretinieku lošmetēja ligzdu, uzbruka tai, daļu apkalpes nogalināja, pārējos saņēma gūstā, iegūstot arī ložmetēju. Atvaļināts 1921. gada 10. janvārī kā virsleitnants.
Iztiku pelnījis, strādājot Rīgas cementa fabrikā. 1939. gada novembrī kā lielākā daļa vācbaltiešu, bija spiests atstāt Latviju un emigrēt uz Vāciju. Miris 1981. gada 27. augustā Bodenverderē (Bodenwerder), Vācijā.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 91. lpp.
