Atšķirības starp "Plan-Dubrovskis Eduards" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Dzimis 1891. gada 21. janvārī Dubrovsku muižā, Daugavpils apriņķī. No 1910. gada kā [[savvaļnieks]] Krievijas impērijas armijā. 1910. gadā kā [[savvaļnieks]] iestājies 1. Sumskas huzāru pulkā (''Сумский 1-й гусарский полк''). 1913. gadā absolvējis Tveras kavalērijas skolu kā [[kornets]]. Dienestu turpinājis 1. leibdragūnu Maskavas Ķeizara Pētera Lielā pulkā (''Московский 1-й лейб-драгунский Императора Петра Великого полк''). 1914. gada 25. augustā kaujā ievainots, oktobrī paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. Kopš 1915. gada janvāra komandējis īpašo uzdevumu kavalērijas eskadronu. [[Štabs-rotmistrs]] (05.1916.). 11. martā ievainots, atzīts par nederīgu ierindas dienestam. Administratīvās daļas priekšnieka palīgs Ārējās izlūkošanas birojā (12.1916.-06.1917.). 1917. gada jūlijā saformēja un komandēja kavalērijas trieciendivizionu grāfa Platova 4. Donas kazaku pulkā līdz tā sakāvei cīņās pret lieliniekiem. Darbojies pretlielinieciskajā pagrīdē, ņēmis dalību [[Ziemeļu armija]]s organizēšanā un kaujās. Pēc tās sakāves sagūstīts, taču pirms nāvessoda izpildes izbēdzis, šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē.  
 
Dzimis 1891. gada 21. janvārī Dubrovsku muižā, Daugavpils apriņķī. No 1910. gada kā [[savvaļnieks]] Krievijas impērijas armijā. 1910. gadā kā [[savvaļnieks]] iestājies 1. Sumskas huzāru pulkā (''Сумский 1-й гусарский полк''). 1913. gadā absolvējis Tveras kavalērijas skolu kā [[kornets]]. Dienestu turpinājis 1. leibdragūnu Maskavas Ķeizara Pētera Lielā pulkā (''Московский 1-й лейб-драгунский Императора Петра Великого полк''). 1914. gada 25. augustā kaujā ievainots, oktobrī paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. Kopš 1915. gada janvāra komandējis īpašo uzdevumu kavalērijas eskadronu. [[Štabs-rotmistrs]] (05.1916.). 11. martā ievainots, atzīts par nederīgu ierindas dienestam. Administratīvās daļas priekšnieka palīgs Ārējās izlūkošanas birojā (12.1916.-06.1917.). 1917. gada jūlijā saformēja un komandēja kavalērijas trieciendivizionu grāfa Platova 4. Donas kazaku pulkā līdz tā sakāvei cīņās pret lieliniekiem. Darbojies pretlielinieciskajā pagrīdē, ņēmis dalību [[Ziemeļu armija]]s organizēšanā un kaujās. Pēc tās sakāves sagūstīts, taču pirms nāvessoda izpildes izbēdzis, šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē.  
  
−
No 1918. gada decembra [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērs) štābā tālās izlūkošanas instruktors. Kopš 1919. gada februāra [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Artuma-Hartmaņa jātnieku vienībā]]. Marta vidū iecelts par [[Kurzemes atsevišķais eskadrons|1. Kurzemes atsevišķā eskadrona]] komandieri. Maijā komandēts [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s pakļautībā, piedalījās [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret landesvēru. 1919. gada jūlijā ar savu eskadronu pēc paša iniciatīvas operēja Kurzemē. [[Bermontiāde]]s laikā, 20. oktobrī iecelts par diversantu komandieri Kurzemē, komandējis t.s. "Rotmistra Dubrovska partizānu nodaļu", koordinējis partizānu grupu darbību. Kopā [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā piedalījies 178 kaujās un sadursmēs. 1920. gada 10. aprīlī atvaļināts.  1923. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1623) par to, ka 1919. gada 20. jūnijā ar savu eskadronu uzbruka Straupei, nocietinājās un, atsitot vairākkārtejus skaitliski un tehniski pārākus ienaidnieka spēku pretuzbrukumus, deva iespēju citām armijas vienībām apiet pretinieku un to sakaut.
+
No 1918. gada decembra [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērs) štābā tālās izlūkošanas instruktors. Kopš 1919. gada februāra [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Artuma-Hartmaņa jātnieku vienībā]], vada komandieris. No 15. maija līdz 7. jūlijam (kad tika arestēts) 2. eskadrona komandieris. Jūlijā ar savu vienību pēc paša iniciatīvas operēja Kurzemē. [[Bermontiāde]]s laikā, 20. oktobrī iecelts par diversantu komandieri Kurzemē, komandējis t.s. "Rotmistra Dubrovska partizānu nodaļu", koordinējis partizānu grupu darbību. Kopā [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā piedalījies 178 kaujās un sadursmēs. 1920. gada 10. aprīlī atvaļināts.  1923. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1623) par to, ka 1919. gada 20. jūnijā ar savu eskadronu uzbruka Straupei, nocietinājās un, atsitot vairākkārtejus skaitliski un tehniski pārākus ienaidnieka spēku pretuzbrukumus, deva iespēju citām armijas vienībām apiet pretinieku un to sakaut.
  
 
Saņēmis jaunsaimniecību Jaunauces Mācītājmuižā (ko pārdevis) un apbūves gabalu Saldū. 1924. gadā atņemta kapteiņa dienesta pakāpe un degradēts par ierindnieku, jo nav varējis uzrādīt Krievijas impērijas armijas izsniegtu diplomu par tās iegūšanu. 1933. gadā arestēts kā [[Biedrība Leģions|biedrības Leģions]] loceklis un tiesāts par valsts apvērsuma plānošanu. Atņemta Latvijas pilsonība un izraidīts no valsts. Dzīvoja Lietuvā. Pēc [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|Latvijas okupācijas]] atgriezies Latvijā, tulks Centrālajā arodbiedrību padomē. 1940. gada 28. novembrī padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā.
 
Saņēmis jaunsaimniecību Jaunauces Mācītājmuižā (ko pārdevis) un apbūves gabalu Saldū. 1924. gadā atņemta kapteiņa dienesta pakāpe un degradēts par ierindnieku, jo nav varējis uzrādīt Krievijas impērijas armijas izsniegtu diplomu par tās iegūšanu. 1933. gadā arestēts kā [[Biedrība Leģions|biedrības Leģions]] loceklis un tiesāts par valsts apvērsuma plānošanu. Atņemta Latvijas pilsonība un izraidīts no valsts. Dzīvoja Lietuvā. Pēc [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|Latvijas okupācijas]] atgriezies Latvijā, tulks Centrālajā arodbiedrību padomē. 1940. gada 28. novembrī padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā.

Pašreizējā versija, 2016. gada 4. augusts, plkst. 20.28

Eduards Plan-Dubrovskis (1891.-1942.) - Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris.

Dzimis 1891. gada 21. janvārī Dubrovsku muižā, Daugavpils apriņķī. No 1910. gada kā savvaļnieks Krievijas impērijas armijā. 1910. gadā kā savvaļnieks iestājies 1. Sumskas huzāru pulkā (Сумский 1-й гусарский полк). 1913. gadā absolvējis Tveras kavalērijas skolu kā kornets. Dienestu turpinājis 1. leibdragūnu Maskavas Ķeizara Pētera Lielā pulkā (Московский 1-й лейб-драгунский Императора Петра Великого полк). 1914. gada 25. augustā kaujā ievainots, oktobrī paaugstināts par poručiku. Kopš 1915. gada janvāra komandējis īpašo uzdevumu kavalērijas eskadronu. Štabs-rotmistrs (05.1916.). 11. martā ievainots, atzīts par nederīgu ierindas dienestam. Administratīvās daļas priekšnieka palīgs Ārējās izlūkošanas birojā (12.1916.-06.1917.). 1917. gada jūlijā saformēja un komandēja kavalērijas trieciendivizionu grāfa Platova 4. Donas kazaku pulkā līdz tā sakāvei cīņās pret lieliniekiem. Darbojies pretlielinieciskajā pagrīdē, ņēmis dalību Ziemeļu armijas organizēšanā un kaujās. Pēc tās sakāves sagūstīts, taču pirms nāvessoda izpildes izbēdzis, šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē.

No 1918. gada decembra Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērs) štābā tālās izlūkošanas instruktors. Kopš 1919. gada februāra Artuma-Hartmaņa jātnieku vienībā, vada komandieris. No 15. maija līdz 7. jūlijam (kad tika arestēts) 2. eskadrona komandieris. Jūlijā ar savu vienību pēc paša iniciatīvas operēja Kurzemē. Bermontiādes laikā, 20. oktobrī iecelts par diversantu komandieri Kurzemē, komandējis t.s. "Rotmistra Dubrovska partizānu nodaļu", koordinējis partizānu grupu darbību. Kopā Latvijas Neatkarības kara laikā piedalījies 178 kaujās un sadursmēs. 1920. gada 10. aprīlī atvaļināts. 1923. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1623) par to, ka 1919. gada 20. jūnijā ar savu eskadronu uzbruka Straupei, nocietinājās un, atsitot vairākkārtejus skaitliski un tehniski pārākus ienaidnieka spēku pretuzbrukumus, deva iespēju citām armijas vienībām apiet pretinieku un to sakaut.

Saņēmis jaunsaimniecību Jaunauces Mācītājmuižā (ko pārdevis) un apbūves gabalu Saldū. 1924. gadā atņemta kapteiņa dienesta pakāpe un degradēts par ierindnieku, jo nav varējis uzrādīt Krievijas impērijas armijas izsniegtu diplomu par tās iegūšanu. 1933. gadā arestēts kā biedrības Leģions loceklis un tiesāts par valsts apvērsuma plānošanu. Atņemta Latvijas pilsonība un izraidīts no valsts. Dzīvoja Lietuvā. Pēc Latvijas okupācijas atgriezies Latvijā, tulks Centrālajā arodbiedrību padomē. 1940. gada 28. novembrī padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā.

Apbalvojumi:

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 385. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995., 402. lpp.
  • Хорошилова Ольга. Всадники особого назначения. - Москва, 2013, 248 с. ISBN 978-5-903389-48-3
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Plan-Dubrovskis_Eduards&oldid=62916"