Atšķirības starp "Ambra" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ambra''' (no ar. عنبر - ''anbar'' ; lat. ''Ambra grisea'') – vaskveida aromātiska, cieta, ugunsnedroša substance pelēkā vai melnā krāsā, kas veidojas kašalotu zarnās. No viena dzīvnieka var iegūt līdz pat 400 kg. Dažkārt ambras gabalus izskalo Indijas un Klusā okeāna piekrastē. Pēc ķīmiskā sastāva līdzīga holesterīnam, kušanas temperatūra +60°C, labi šķīst etilspirtā, ēterī un eļļās, tradicionāli izmantota parfimērijā, lai piešķirtu smaržām noturību, bez tam [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] dedzināja ambras gabalus reliģiskajās ceremonijās kā vīraku. Viduslaikos eiropieši ambru izmantoja arī kā dziedniecības līdzekli pret galvassāpēm, saaukstēšanos, epilepsiju un citām slimībām. Melnā mēra laikā Eiropā valdīja ticējums, ka līdzi nēsāta ambras lodīte var pasargāt no saslimšanas – jo tā nomāca to smaku gaisā, kuru uzskatīja par mēra izcelšanās cēloni. Visai pieprasīta un dārga prece senajos un viduslaikos. | + | '''Ambra''' (no ar. عنبر - ''anbar''; lat. ''Ambra grisea'') – vaskveida aromātiska, cieta, ugunsnedroša substance pelēkā vai melnā krāsā, kas veidojas kašalotu zarnās. No viena dzīvnieka var iegūt līdz pat 400 kg. Dažkārt ambras gabalus izskalo Indijas un Klusā okeāna piekrastē. Pēc ķīmiskā sastāva līdzīga holesterīnam, kušanas temperatūra +60°C, labi šķīst etilspirtā, ēterī un eļļās, tradicionāli izmantota parfimērijā, lai piešķirtu smaržām noturību, bez tam [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] dedzināja ambras gabalus reliģiskajās ceremonijās kā vīraku. Viduslaikos eiropieši ambru izmantoja arī kā dziedniecības līdzekli pret galvassāpēm, saaukstēšanos, epilepsiju un citām slimībām. Melnā mēra laikā Eiropā valdīja ticējums, ka līdzi nēsāta ambras lodīte var pasargāt no saslimšanas – jo tā nomāca to smaku gaisā, kuru uzskatīja par mēra izcelšanās cēloni. Visai pieprasīta un dārga prece senajos un viduslaikos. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 18. jūnijs, plkst. 08.53
Ambra (no ar. عنبر - anbar; lat. Ambra grisea) – vaskveida aromātiska, cieta, ugunsnedroša substance pelēkā vai melnā krāsā, kas veidojas kašalotu zarnās. No viena dzīvnieka var iegūt līdz pat 400 kg. Dažkārt ambras gabalus izskalo Indijas un Klusā okeāna piekrastē. Pēc ķīmiskā sastāva līdzīga holesterīnam, kušanas temperatūra +60°C, labi šķīst etilspirtā, ēterī un eļļās, tradicionāli izmantota parfimērijā, lai piešķirtu smaržām noturību, bez tam Senajā Ēģiptē dedzināja ambras gabalus reliģiskajās ceremonijās kā vīraku. Viduslaikos eiropieši ambru izmantoja arī kā dziedniecības līdzekli pret galvassāpēm, saaukstēšanos, epilepsiju un citām slimībām. Melnā mēra laikā Eiropā valdīja ticējums, ka līdzi nēsāta ambras lodīte var pasargāt no saslimšanas – jo tā nomāca to smaku gaisā, kuru uzskatīja par mēra izcelšanās cēloni. Visai pieprasīta un dārga prece senajos un viduslaikos.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 194. lpp.
