Atšķirības starp "Anarhosindikālisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Anarhosindikālisms''' (an. ''Anarchosyndicalism'', vc. ''Anarchosyndikalismus'', kr. ''анархо-синдикализм'') - [[Anarhisms|anarhisma]] novirziens, populārs XIX gs. Francijā, Spānijā, Itālijā, Šveicē un vairākās Latīņamerikas valstīs. Apzīmējums nāk no franču valodas, kurā par "sindikātiem" dēvēja arodbiedrības. Noliedza [[Komunisti|komunistu]] proponētās [[proletariāta diktatūra]]s un [[valsts]] kā tādas nepieciešamību. Ideāls ir mazas pašorganizējošās ļaužu grupas, kas saliedējas ap projektiem, vietām vai interesēm, un tas arī veido sadarbības sabiedrību. Praktiskajā politiskajā darbībā akcentēja arodbiedrību lomu, uzskatots, ka lielākajā daļā gadījumu valsts varas piekāpšanos un strādnieku dzīves uzlabošanu var panākt nevis bruņotas pretestības, bet streiku un boikotu ceļā. Izveidoja visai plašas masu kustības kā, piemēram, ''Vispārējo darba konfederāciju'' (Francijā), ''Pasaules industriālos strādniekus'' (ASV), ''Arodbiedrību apvienība'' (Itālijā) u.c.
+
'''Anarhosindikālisms''' (an. ''Anarchosyndicalism'', vc. ''Anarchosyndikalismus'', kr. ''анархо-синдикализм'') - [[Anarhisms|anarhisma]] novirziens, populārs XIX gs. Francijā, Spānijā, Itālijā, Šveicē un vairākās Latīņamerikas valstīs. Apzīmējums nāk no franču valodas, kurā par "sindikātiem" dēvēja arodbiedrības. Noliedza [[Komunisti|komunistu]] proponētās [[proletariāta diktatūra]]s un [[valsts]] kā tādas nepieciešamību. Ideāls ir mazas pašorganizējošās ļaužu grupas, kas saliedējas ap projektiem, vietām vai interesēm, un tas arī veido sadarbības sabiedrību. Praktiskajā politiskajā darbībā akcentēja arodbiedrību lomu, uzskatots, ka lielākajā daļā gadījumu valsts varas piekāpšanos un strādnieku dzīves uzlabošanu var panākt nevis bruņotas pretestības, bet streiku un boikotu ceļā. Izveidoja visai plašas masu kustības kā, piemēram, ''Vispārējo darba konfederāciju'' (Francijā), ''Pasaules industriālos strādniekus'' (ASV), ''Arodbiedrību apvienība'' (Itālijā) u.c. Lielākā daļa anarhosindikālistu organizāciju pieslējās [[Sarkanā arodbiedrību internacionāle|Sarkanajai arodbiedrību internacionālei]]. 1922. gadā izveidojās t.s. ''Starptautiskā darbaļaužu asociācija'', kas izstrādāja brīvā sindikālisma programmu – evolucionāru pāreju no [[Kapitālisms|kapitālisma]] uz brīvu [[Komunisms|komunismu]], pakāpeniski nododot sindikātiem ražošanas un sabiedrības vadības funkcijas. Latvijā redzamākais anarhosindikālisma pārstāvis bija J. Jankavs.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2016. gada 25. jūlijs, plkst. 09.04

Anarhosindikālisms (an. Anarchosyndicalism, vc. Anarchosyndikalismus, kr. анархо-синдикализм) - anarhisma novirziens, populārs XIX gs. Francijā, Spānijā, Itālijā, Šveicē un vairākās Latīņamerikas valstīs. Apzīmējums nāk no franču valodas, kurā par "sindikātiem" dēvēja arodbiedrības. Noliedza komunistu proponētās proletariāta diktatūras un valsts kā tādas nepieciešamību. Ideāls ir mazas pašorganizējošās ļaužu grupas, kas saliedējas ap projektiem, vietām vai interesēm, un tas arī veido sadarbības sabiedrību. Praktiskajā politiskajā darbībā akcentēja arodbiedrību lomu, uzskatots, ka lielākajā daļā gadījumu valsts varas piekāpšanos un strādnieku dzīves uzlabošanu var panākt nevis bruņotas pretestības, bet streiku un boikotu ceļā. Izveidoja visai plašas masu kustības kā, piemēram, Vispārējo darba konfederāciju (Francijā), Pasaules industriālos strādniekus (ASV), Arodbiedrību apvienība (Itālijā) u.c. Lielākā daļa anarhosindikālistu organizāciju pieslējās Sarkanajai arodbiedrību internacionālei. 1922. gadā izveidojās t.s. Starptautiskā darbaļaužu asociācija, kas izstrādāja brīvā sindikālisma programmu – evolucionāru pāreju no kapitālisma uz brīvu komunismu, pakāpeniski nododot sindikātiem ražošanas un sabiedrības vadības funkcijas. Latvijā redzamākais anarhosindikālisma pārstāvis bija J. Jankavs.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 233. lpp.
  • The Anarchist Reader. / George Woodcock (ed.) - Collins, Fontana, 1977, ISBN 0006340113
  • Clifford Harper. Anarchy: A Graphic Guide. - Camden Press, 1987
  • George Woodcock. Anarchism. - Penguin Books, 1962
  • From Anarchy to Anarchism (300CE to 1939). / Anarchism. A Documentary History of Libertarian Ideas. Vol. 1, Robert Graham, ed. - Black Rose Books, Montréal and London, 2005, ISBN 1551642506
  • The Anarchist Current (1939–2006). / Anarchism. A Documentary History of Libertarian Ideas. Vol. 2, Robert Graham, ed. - Black Rose Books, Montréal, 2007, ISBN 9781551643113
  • Daniel Guerin. Anarchism: From Theory to Practice. - Monthly Review Press, New York, 1970
  • Was ist eigentlich Anarchie. - Karin Kramer Verlag, Berlin, 1997, ISBN 387956700X
  • Achim v. Borries, Ingeborg Brandies. Anarchismus. Theorie, Kritik, Utopie. - Melzer Verlag, Frankfurt a. M., 1970
  • Rolf Cantzen. Weniger Staat – Mehr Gesellschaft. Freiheit-Ökologie-Anarchismus. - Trotzdem Verlag, Grafenau, 1995, ISBN 3-922209-81-5
  • Jan Cattepoel. Der Anarchismus. Gestalten, Geschichte, Probleme. - Beck, München, 1979
  • Tu was Du willst. Anarchismus – Grundlagentexte zur Theorie und Praxis. / Hans Jürgen Degen (Hg.): - Verlag Schwarzer Nachtschatten, Berlin, 1987, ISBN 3-89041-005-7
  • Dierse U. Anarchie, Anarchismus. / Historisches Wörterbuch der Philosophie, Bd. 1, hrsg. von J. Ritter - Basel, 1971, S. 267-294
  • Der Anarchismus, Band 4 (der sechsbändigen Reihe). Dokumente der Weltrevolution. / Erwin Oberländer, Frits Kool Hg - Walter Verlag, Olten und Freiburg i. Br., 1972
  • Michel Ragon. Das Gedächtnis der Besiegten. - Verlag Edition AV, Lich/Hessen, 2006, ISBN 3-936049-66-1
  • Solneman K.H.Z. Das Manifest der Freiheit und des Friedens. - Verlag der Mackay Gesellschaft, Freiburg/Br., 1977, ISBN 3-921388-12-0
  • Horst Stowasser. Anarchie! Idee – Geschichte – Perspektiven. - Nautilus, Hamburg, 2007. ISBN 978-3-89401-537-4
  • Nicolas Walter. Betrifft: Anarchismus. Leitfaden in die Herrschaftslosigkeit. - Libertad Verlag, Berlin, 1984, ISBN 3-922226-03-5

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Anarhosindikālisms&oldid=62662"