Atšķirības starp "Berensi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Berensi''' (vc. ''Berens'', kr. ''Беренсы'') - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] u.c. | '''Berensi''' (vc. ''Berens'', kr. ''Беренсы'') - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] u.c. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs it kā bijis Rostokas aldara Hansa Berensa dēls Hanss Heinrihs, kurš 1653. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, 1691. gadā kļuva par rātskungu, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. XVIII gs. Berensi sadalījās | + | Dzimtas aizsācējs it kā bijis Rostokas aldara Hansa Berensa dēls Hanss Heinrihs, kurš 1653. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, 1691. gadā kļuva par rātskungu, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. XVIII gs. Berensi sadalījās četrās līnijās: |
* Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija; | * Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija; | ||
* Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā; | * Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā; | ||
* Vidzemes muižnieku līnija fon Berensi (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] kā fon Berensi no Zelgauskas nama (''von Berens a.d.H. Selgowsky''); šai līnijai piederēja īpašumi Vidzemē: Vējzaķsalas (''Vegesacks Hof, Vegesacksholm'', 1786-1806), Zelgauska (''Selgowsky'', 1792-1849), Bērzaune (''Bersohn'', 1842-1910), Lauteres (''Lauternsee'', 1856-1859), Lazdona (''Alt-Lasdohn'', 1857-18...), Lode (''Lodenhof'', 1835-1842), kā arī Vīksele pie Tukuma (''Wiexeln'', 1910.-1920.) u.c. [[muiža]]s. | * Vidzemes muižnieku līnija fon Berensi (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] kā fon Berensi no Zelgauskas nama (''von Berens a.d.H. Selgowsky''); šai līnijai piederēja īpašumi Vidzemē: Vējzaķsalas (''Vegesacks Hof, Vegesacksholm'', 1786-1806), Zelgauska (''Selgowsky'', 1792-1849), Bērzaune (''Bersohn'', 1842-1910), Lauteres (''Lauternsee'', 1856-1859), Lazdona (''Alt-Lasdohn'', 1857-18...), Lode (''Lodenhof'', 1835-1842), kā arī Vīksele pie Tukuma (''Wiexeln'', 1910.-1920.) u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | * Portugāles līnija, ko aizsāka Johans fon Berenss (''Johann Christoff von Berens'', 1729-1792). | ||
Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar [[Berensi fon Rautenfeldi|Berensiem fon Rautenfeldiem]] | Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar [[Berensi fon Rautenfeldi|Berensiem fon Rautenfeldiem]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 14. novembris, plkst. 10.08
Berensi (vc. Berens, kr. Беренсы) - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs u.c.
Dzimtas aizsācējs it kā bijis Rostokas aldara Hansa Berensa dēls Hanss Heinrihs, kurš 1653. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, 1691. gadā kļuva par rātskungu, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. XVIII gs. Berensi sadalījās četrās līnijās:
- Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija;
- Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā;
- Vidzemes muižnieku līnija fon Berensi (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā fon Berensi no Zelgauskas nama (von Berens a.d.H. Selgowsky); šai līnijai piederēja īpašumi Vidzemē: Vējzaķsalas (Vegesacks Hof, Vegesacksholm, 1786-1806), Zelgauska (Selgowsky, 1792-1849), Bērzaune (Bersohn, 1842-1910), Lauteres (Lauternsee, 1856-1859), Lazdona (Alt-Lasdohn, 1857-18...), Lode (Lodenhof, 1835-1842), kā arī Vīksele pie Tukuma (Wiexeln, 1910.-1920.) u.c. muižas.
- Portugāles līnija, ko aizsāka Johans fon Berenss (Johann Christoff von Berens, 1729-1792).
Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar Berensiem fon Rautenfeldiem
Literatūra par šo tēmu
- Владимир фон Беренс. Беренсы и фон Беренсы: Русский дворянский род Остзейского происхождения. - ВИРД: СПб., 2006. - 36 с.
