Atšķirības starp "Balti" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 630. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 630. lpp. | ||
* Deņisova R. Baltu cilšu etniskās vēstures procesi m.ē. 1. gadu tūkstotī. // Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis, 1989., Nr.12(509), 20.-36. lpp. | * Deņisova R. Baltu cilšu etniskās vēstures procesi m.ē. 1. gadu tūkstotī. // Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis, 1989., Nr.12(509), 20.-36. lpp. | ||
| + | * Deņisova R., Boiko M. Mūsu ēra 1. gadu tūkstotis baltu tautu etniskajā vēsturē un tā atbalsis tautas mūzikā. // Grāmata, 1990, Nr.3, 5.-13. lpp. | ||
---- | ---- | ||
* Из древнейшей истории балтских народов. сб.ст. - Рига, 1980 | * Из древнейшей истории балтских народов. сб.ст. - Рига, 1980 | ||
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 4. novembris, plkst. 14.20
Balti – indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupā runājošu cilšu grupa, kas akmens laikmetā apmetās Baltijas jūras austrumu krastā, kur to apdzīvotības areāls sniedzās līdz Vislai rietumos, Pripetes baseinam dienvidos, Dņepras augštecei un Okas upei austrumos, Gaujas baseinam ziemeļos. Apzīmējumu "balti" šo cilšu apzīmēšanai ieviesa vācu valodnieks F. Neselmans 1845. gadā.
III-II g.tk. mijā p.m.ē. no dienvidrietumiem ienāca indoeiropiešu ciltis, kam bija raksturīga auklas keramikas kultūra, sajaucoties ar vietējām, atnācējiem radniecīgajām Narvas kultūras un Nemunas augšteces kultūras ciltīm, izveidojot t.s. Piemares kultūru, ko jau uzskata par baltiem. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos etnoģenēzes procesā sāka veidoties atsevišķas baltu sentautas: senprūši, jātvingi, lietuvieši, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi, galindi. Saimniecības pamatā bija zemkopība un lopkopība, bet dzīve ritēja nelielās kopienās. I g.tk. vidū sāka veidoties lielākas teritoriālas kopienas, zemes. Raksturīgas bronzas rotaslietas, ģeometriski ornamenti (IX-X gs. ornamentikā parādās arī dzīvu būtņu motīvi). Reliģiskajos uzskatos un mitoloģijā saglabāja daudz indoeiropiešiem kopīgo sākotnējo iezīmju. Senprūši un galindi laika gaitā asimilējās jaunatnācēju vidū, bet no pārējām sentautām, XVII-XIX gs. izveidojās latviešu un lietuviešu tautas.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 630. lpp.
- Deņisova R. Baltu cilšu etniskās vēstures procesi m.ē. 1. gadu tūkstotī. // Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis, 1989., Nr.12(509), 20.-36. lpp.
- Deņisova R., Boiko M. Mūsu ēra 1. gadu tūkstotis baltu tautu etniskajā vēsturē un tā atbalsis tautas mūzikā. // Grāmata, 1990, Nr.3, 5.-13. lpp.
- Из древнейшей истории балтских народов. сб.ст. - Рига, 1980
