Atšķirības starp "Ordenis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
5. rindiņa: 5. rindiņa:
  
 
''' Romas Katoliskās Baznīcas mūku vai mūku-bruņinieku ordenis:'''
 
''' Romas Katoliskās Baznīcas mūku vai mūku-bruņinieku ordenis:'''
* [[Mūku ordeņi alfabēta secībā]]
+
* [[Mūku ordeņu uzskaitījums]]
* [[Mūku-bruņinieku ordeņi alfabēta secībā]]
+
* [[Mūku-bruņinieku ordeņu uzskaitījums]]
  
 
'''Laicīgo bruņinieku jeb galma ordenis:'''
 
'''Laicīgo bruņinieku jeb galma ordenis:'''
* [[Galma ordeņi alfabēta secībā]]
+
* [[Galma ordeņu uzskaitījums]]
  
 
'''Biedrība vai organizācija (kas sevi dēvē par "ordeni"):'''
 
'''Biedrība vai organizācija (kas sevi dēvē par "ordeni"):'''

Versija, kas saglabāta 2008. gada 22. jūlijs, plkst. 19.45

var būt:

Goda zīme jeb apbalvojums:

Romas Katoliskās Baznīcas mūku vai mūku-bruņinieku ordenis:

Laicīgo bruņinieku jeb galma ordenis:

Biedrība vai organizācija (kas sevi dēvē par "ordeni"):


Simboliski apbalvojumi parādījās jau antīkajā pasaulē - senajā Hellādā un Romā, - kur pazina apbalvojumu veidus: karogus, faleras, uz krūtīm nēsājamas ķēdes un galvā liekamus vainagus.

Mūsdienu ordeņu kā apbalvojumu sistēmas sastāvdaļas izveidošanos nenoliedzami īpaši ietekmējuši krusta karu laikā radušies mūku-bruņinieku ordeņi. To locekļu vidū bija stingrs dalījums bruņinieku pakāpēs: kavalieris, soģis, komturs, mestrs, lielmestrs u.c. Ordeņi cits no cita atšķīrās ar ordeņbrāļu apģērbu un ordeņa atšķirības zīmi: uz apmetņa uzšūtu no auduma izgrieztu īpašas formas un krāsas krustu.

XIV un XV gadsimtos daudzviet Eiropā tika dibināti arī laicīgie bruņinieku jeb galma ordeņi, kam bija jābūt par savam valdniekam uzticamu bruņinieku savienību, bet valdniekam pašam - par ordeņa lielmestru. Pakāpeniski ordeņa zīmes no grezniem ordeņa mantijas izšuvumiem pārtapa par dārgiem un smalkiem juvelierizstrādājumiem kā ordeņa augstākās šķiras atribūtiem.

Kopš XIX gs. ordenis kļuva par savdabīgu veco vai jaunizveidoto valstu un dinastiju pašapliecināšanās simbolu, par dāvinājuma, apbalvojuma, individuālu nopelnu atzīšanas vai valsts labvēlības apliecinājuma zīmi. Saikne ar senajām bruņinieku organizācijām - ordeņiem - saglabājās apbalvojuma šķiru nosaukumos: I šķiras ordeņa ieguvējs iegūst nosaukumu: lielkrusta komandieris; II šķiras ieguvējs: lielvirsnieks; III šķiras - komandieris; IV šķiras - virsnieks; V šķiras - kavalieris.

Ordeņu nēsāšana

Savas valsts apbalvojums, salīdzinot ar ārvalsts apbalvojumu, vienmēr ir goda vietā, ja nav norādes par citas valsts apbalvojumu nēsāšanu goda vietā kādā noteiktā pasākumā. Ja personai ir vairāki savas valsts vai citu valstu apbalvojumi, tad pie apģērba atloka nēsājama tikai viena mazā nozīme. Var lietot tikai vienu ap kaklu nēsājamo ordeni.

  • Ja piešķirti vairāki lielā krusta ordeņi, tad nēsā tikai vienu visaugstākā ordeņa lenti, bet citu ordeņu zvaigznes liek krūšu labajā vai kreisajā pusē, kā to prasa šo ordeņu nēsāšanas noteikumi.
  • Ja piešķirti vairāku valstu dažādi apbalvojumi, tad augstākas šķiras ordenis pie apģērba piestiprināms goda vietā - vienā rindā no centra uz kreiso pusi vai arī augstāk virs otra.

Pastāv arī ordeņa imitācijas (miniatūrie ordeņi). Tie vienmēr iekārti ordeņa lentītē (muarē). Tos nēsā tad, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot pilna izmēra ordeņus. Miniatūrie ordeņi ir dažu valstu lielajam krustam, lielvirsnieka zvaigznei un komandiera ordenim (ap kaklu nēsājamajam). Kāda miniatūrordeņa nēsāšana neizslēdz citu pilna izmēra ordeņu nēsāšanu tajā pašā reizē.

Resursi internetā par šo tēmu