Atšķirības starp "Brukeni-Foki" versijām

Versija, kas saglabāta 2017. gada 2. janvāris, plkst. 12.45

baroni Brukeni, saukti Foki, jeb Brukeni-Foki (von Brucken genannt Fock, kr. Брукен-Фок) - holandiešu izcelsmes (no Zēlandes) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijas avotos parādās ap 1600. gadu, kad Livonijas ordenis izlēņo Brukenam, iesauktam par Foku valdījumu pie Kandavas. Par dzimtas ietekmi liecina kaut vai tas, ka 1718. gadā Kurzemes bruņniecības brālīgā konference kā Kurzemes sūtni uz Varšavu deleģēja baronu Kristoferu Johanu fon Brukenu-Foku, lai ziņotu par smago situāciju zemē, par hercogienes Annas prasībām un par Krievijas impērijas izteiktajiem draudiem, atrisinātu Kurzemes un Zemgales hercogistes troņa mantošanas krīzi. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimta bija sadalījusies trijās - Jāteles, Remtes un Kalnamuižas - līnijās.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jāteles, Remtes, Bukaišu (Fockendorf), Kalnmuiža (Hohenberg), Lielmēmeles (Memelhoff) u.c. muižas.

Skat. arī fon Foki

Literatūra par šo tēmu

• H. von Brucken gen. Fock. Die familie von Brucken genannt Fock und von Fock aus dem Hause Brügge oder Brück. - 1865
• Die Freiherren und Herren von Brucken, genannt Fock - 1865 - 8 S.

Resursi internetā par šo tēmu

• Čerpinska A. Kurzemes un Zemgales hercoga troņa mantošanas jautājums 1711.-1718. gadā. // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 210.-234. lpp. (.pdf)
• Dzenis A. Kalnamuižas vēsturiskā izpēte. - Kandava, 2011