Atšķirības starp "Salerno medicīnas skola" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Salerno medicīnas skola''' (lat. ''Schola Medica Salernitana'', an. ''Schola Medica Salernitana'', vc. ''Medizinschule von Salerno'', kr. ''Салернская врачебная школа'') dēvēta arī par '''Hipokrāta kopienu''' (lat. ''civitas Hippocratica'') – medicīnas augstskola Salerno pilsētā, Itālijā. Senākā augstākā mācību iestāde Eiropā, izveidota IX gs. Montekasino klostera hospitālī. Strauju attīstību skola piedzīvoja X-XI gs., kad tās vadībā bija tādas izcilības tā laika medicīnā kā arhibīskaps Alfanuss (''Saint Alfanus I'', ?-1085) un Ārfikas Konstantīns (''Constantinus Africanus'', ~1015-1087), kuri īpaši lielu vērību pievērsa sengrieķu un arābu medicīnas traktātu meklēšanai un tulkošanai. Šajā laikā skola kļuva par vadošo Eiropā, bet tajā sarakstītās mācību grāmatas iekļautas citu mācību iestāžu kanonā. Apmācības Salerno aizņēma kā minimums 9 gadus: pirmos trīs gadus students apguva loģiku, retoriku, filosofiju, matemātiku u.c., tad piecus gadus studēja medicīnas teoriju, līdz visbeidzot gadu praktizēja rezidentūrā. Tad ārsts vai nu saņēma licenci un uzsāka privātpraksi, vai palika Salerno kā zinātnieks un mācību spēks. | + | '''Salerno medicīnas skola''' (lat. ''Schola Medica Salernitana'', an. ''Schola Medica Salernitana'', vc. ''Medizinschule von Salerno'', kr. ''Салернская врачебная школа'') dēvēta arī par '''Hipokrāta kopienu''' (lat. ''civitas Hippocratica'') – medicīnas augstskola Salerno pilsētā, Itālijā. Senākā augstākā mācību iestāde Eiropā, izveidota IX gs. Montekasino klostera hospitālī. Strauju attīstību skola piedzīvoja X-XI gs., kad tās vadībā bija tādas izcilības tā laika medicīnā kā arhibīskaps Alfanuss (''Saint Alfanus I'', ?-1085) un Ārfikas Konstantīns (''Constantinus Africanus'', ~1015-1087), kuri īpaši lielu vērību pievērsa sengrieķu un arābu medicīnas traktātu meklēšanai un tulkošanai. Šajā laikā skola kļuva par vadošo Eiropā, bet tajā sarakstītās mācību grāmatas iekļautas citu mācību iestāžu kanonā. Skolā uzņēma gan garīdzneikus, gan lajus, gan sievietes. Apmācības Salerno aizņēma kā minimums 9 gadus: pirmos trīs gadus students apguva loģiku, retoriku, filosofiju, matemātiku u.c., tad piecus gadus studēja medicīnas teoriju, līdz visbeidzot gadu praktizēja rezidentūrā. Tad ārsts vai nu saņēma licenci un uzsāka privātpraksi, vai palika Salerno kā zinātnieks un mācību spēks. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Lawn Brian. The Salernitan questions: an introduction to the history of Medieval and Renaissance problem literature. - Clarendon Press, 1963 | * Lawn Brian. The Salernitan questions: an introduction to the history of Medieval and Renaissance problem literature. - Clarendon Press, 1963 | ||
| + | * George W. Corner. Salernitan surgery in the twelfth century. // British Journal of Surgery 25/1937, p. 84-99 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Gerhard Baader. Die Schule von Salerno. // Medizinhistorisches Journal 13/1978, Seite 124-145 | ||
| + | * Konrad Goehl. Frauengeheimnisse im Mittelalter. Die Frauen von Salern. Gynäkologisches und kosmetisches Wissen des 12. Jahrhunderts. - Deutscher Wissenschafts-Verlag: Baden-Baden, 2010, ISBN 978-3-86888-018-2 | ||
| + | * Kay Peter Jankrift. Die Schule von Salerno. // Krankheit und Heilkunde im Mittelalter. - Darmstadt, 2003, Seite 41-45. ISBN 3-534-15481-9 | ||
| + | * Andrea Rzihacek-Bedö. Die Schule von Salerno aus: Medizinische Wissenschaftspflege im Benediktinerkloster. - Admont. R. Oldenbourg Verlag: Wien, 2005, S. 76ff, ISBN 3-7029-0483-2 | ||
[[Kategorija:Izglītība]] | [[Kategorija:Izglītība]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.03
Salerno medicīnas skola (lat. Schola Medica Salernitana, an. Schola Medica Salernitana, vc. Medizinschule von Salerno, kr. Салернская врачебная школа) dēvēta arī par Hipokrāta kopienu (lat. civitas Hippocratica) – medicīnas augstskola Salerno pilsētā, Itālijā. Senākā augstākā mācību iestāde Eiropā, izveidota IX gs. Montekasino klostera hospitālī. Strauju attīstību skola piedzīvoja X-XI gs., kad tās vadībā bija tādas izcilības tā laika medicīnā kā arhibīskaps Alfanuss (Saint Alfanus I, ?-1085) un Ārfikas Konstantīns (Constantinus Africanus, ~1015-1087), kuri īpaši lielu vērību pievērsa sengrieķu un arābu medicīnas traktātu meklēšanai un tulkošanai. Šajā laikā skola kļuva par vadošo Eiropā, bet tajā sarakstītās mācību grāmatas iekļautas citu mācību iestāžu kanonā. Skolā uzņēma gan garīdzneikus, gan lajus, gan sievietes. Apmācības Salerno aizņēma kā minimums 9 gadus: pirmos trīs gadus students apguva loģiku, retoriku, filosofiju, matemātiku u.c., tad piecus gadus studēja medicīnas teoriju, līdz visbeidzot gadu praktizēja rezidentūrā. Tad ārsts vai nu saņēma licenci un uzsāka privātpraksi, vai palika Salerno kā zinātnieks un mācību spēks.
Literatūra par šo tēmu
- Lawn Brian. The Salernitan questions: an introduction to the history of Medieval and Renaissance problem literature. - Clarendon Press, 1963
- George W. Corner. Salernitan surgery in the twelfth century. // British Journal of Surgery 25/1937, p. 84-99
- Gerhard Baader. Die Schule von Salerno. // Medizinhistorisches Journal 13/1978, Seite 124-145
- Konrad Goehl. Frauengeheimnisse im Mittelalter. Die Frauen von Salern. Gynäkologisches und kosmetisches Wissen des 12. Jahrhunderts. - Deutscher Wissenschafts-Verlag: Baden-Baden, 2010, ISBN 978-3-86888-018-2
- Kay Peter Jankrift. Die Schule von Salerno. // Krankheit und Heilkunde im Mittelalter. - Darmstadt, 2003, Seite 41-45. ISBN 3-534-15481-9
- Andrea Rzihacek-Bedö. Die Schule von Salerno aus: Medizinische Wissenschaftspflege im Benediktinerkloster. - Admont. R. Oldenbourg Verlag: Wien, 2005, S. 76ff, ISBN 3-7029-0483-2
