Simolini: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''fon | '''fon Simolini''' (''von Simolin'', kr. ''фон Симолины'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). | ||
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon | Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā [[Simolins Karls Gustavs fon|Karls Gustavs fon Simolins]] (1715-1777). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Piena, Alsungas, Kalnamuiža (Sieksātes), Graventāles u.c. [[muiža]]s. | |||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 27. februāris, plkst. 15.14
fon Simolini (von Simolin, kr. фон Симолины) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma).
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā Karls Gustavs fon Simolins (1715-1777).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Piena, Alsungas, Kalnamuiža (Sieksātes), Graventāles u.c. muižas.
