Atšķirības starp "Franču īpašvārdu atveidošana" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
182. rindiņa: 182. rindiņa:
 
| <small>pirms vārda galotnes</small>
 
| <small>pirms vārda galotnes</small>
 
|-
 
|-
−
| {{IPA|am}}
+
| am
 
! am
 
! am
 
| L'''am'''bersart
 
| L'''am'''bersart

Versija, kas saglabāta 2017. gada 13. jūnijs, plkst. 17.55

Franču valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Franču valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pēc šiem atveidošanas principiem latvisko franču cilmes personvārdus, kā arī franču kurltūras sfēŗā esošo zemju ģeogrāfiskos nosaukumus.

Atsevišķu skaņu atveidošana rakstībā un izrunā

Šajā sadaļā apskatīti komplicētākie atveidošanas gadījumi. Pārējos gadījumus skatīt tabulā.

"e" atveidošana

Franču valodas ortogrāfijā burts e apzīmē skaņas œ, ə, vai arī tas netiek izrunāts. Tas nav attiecināms uz grafēmām é, è, ê.

Franču "e" atdarināms ar e vai ē sekojošos gadījumos:

  • ja, e atmetot, blakus ir trīs un vairāk līdzskaņi;
Nivernais - Nivernē
  • ja e atrodas vārda pirmajā zilbē;
Besançon - Bezansona
  • ja e atrodas uzsvērtā zilbē;
Quimper - Kempēra
  • ja aiz e rakstīts tāds l, n, r, kam seko ieu, ier, oi;
Richelieu - Rišeljē

Franču "e" nav atdarināms, ja tas rakstīts:

  • vārda beigās;
Marne - Marna (-a ir latviska galotne, nevis "e" atdarinājums)
  • burtkopā -es vārda beigās (kurā arī s nav izrunājams);
Arles - Arla
  • vaļējā zilbē vārda vidū;
Clamecy - Klamsī
Poquelin - Poklēns
  • salikteņu pirmās sastāvdaļas beigās, ja vien, atmetot "e", blakus nav trīs un vairāk līdzskaņu (neskaitot tādus n vai m, kas apzīmē nazalitāti);
Caudebec - Kodbeka
  • ja salikteņa pirmā sastāvdaļa beidzas ar -lle, tad e atmetams vienmēr;
Villefranche - Vilfranša
Belleville - Belvila
  • vārdos petit (mazs) un chemin (ceļš), ja salikteņos un vārdu savienojumos, kuros tie ietilpst, pēc "e" atmešanas blakus nav trīs vai vairāk līdzskaņu.
Le Petit Quevilly - Leptikevijī

Nazālie patskaņi

Atveidošanas tabula

Franču burts
vai burtkopa 		Fonēma
(IPA) 		Lietojuma
nosacījums 		Atveidošana
latviski 		Piemēri Piezīmes
franciski latviski
a a, aː, ɑː a Gabas Gabasa
ā Lambersart
Campan 		Lambersāra
Kampāna 		1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
â ɑ, ɑː a Mâcon Makona
ā 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ae ɑ, ɑː a Caenais Kanē
ā Caen Kāna 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
aë aɛ ae Raphaël Rafaels
ɑː a
ā Staël Stāls 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ai ɛ, ɛː, e, eː e Aix Eksa
ē Chablais Šablē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
aî ɛː e Lemaître Lemetrs
ē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
aï ai ai (a.i) Laïs Laisa
aī Baïse Baīza 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
aj patskaņa priekšā aj
aim ɛ̃, ɛ̃ː en
ēn pirms vārda galotnes
em, ēm sk. nazālie patskaņi
am ɑ̃, ɑ̃ː an Amfreville Anfrevila
ān pirms vārda galotnes
am am Lambersart Lambersāra sk. nazālie patskaņi
an ɑ̃, ɑ̃ː an Nancy Nansī
ān Morvan Morvāna pirms vārda galotnes
Veidne:IPA an, ān Tavignano Taviņano sk. nazālie patskaņi
ao; aô o, oː o Saône Sona
au o, oː, ɔː o Maude Moda
aü ay ai (a.i)
aī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ay ɛ, ɛː līdzskaņa priekšā, vārda beigās e Maynard Menārs
ē Bray Brē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
aj patskaņa priekšā aj Mayenne Majēna Ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "aj"
ɛj, ej ej Fays Feja
b Veidne:IPA b Bouble Bubla
- - Doubs Dū sk. mēmie līdzskaņi
bb b, bː b Abbeville Abvila
bv v v Fabvier Favjē
c k a, o, u un līdzskaņu priekšā k Calais Kalē
Ancre Ankra
s e, i, y priekšā s Cère Sēra
k, - vārda beigās k Arc Arka
- Brieuc Brjē (izņēmums)
ç s s Alençon Alansona
cc k a, o, u priekšā k Baccarat Bakarā
ks e, i, y priekšā ks Ajaccio Ažaksio
ce s a, o, u priekšā s
ch ʃ parasti patskaņu priekšā š Cher Šēra Ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar
"š" vai "k" pēc tabulas norādēm
k dažreiz līdzskaņu priekšā un vārda beigās k Christophe Kristofs
Moch Moks
ck k k Hohneck Oneks (citvalodu izcelsmes vārds)
cq k k Lecocq Lekoks
cqu k k
d d d Adour Adūra
- - Gard Gāra sk. mēmie līdzskaņi
dd d, dː d
e œ, ə e Bedous Bedū
ē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
- - Belleville Belvila sk. "e" atveidošana
é e, ɛ e Sélune Selīna
ē Hérault Ēro 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
è ɛ, ɛː e Sèvres Sevra
ē Bruay-la-Buissière Brjēlabuisjēra 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ê ɛ, ɛː e Têt Tē
ē Angoulême Angulēma 1) tāda m, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
eau o, oː o Beauce Bosa
ei ɛ, ɛː e Seiche Seša
ē Seine Sēna 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
eî ɛː e
ē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
eim ɛ̃, ɛ̃ː en
ēn pirms vārda galotnes
ɛm em Rosheim Roshema sk. Nazālie patskaņi
ein ɛ̃, ɛ̃ː, ɛn en Peintre Pentra
ēn Seine Sēna pirms vārda galotnes
em ɑ̃ː an Le Kremlin-Bicêtre Kranlēna-Bisetra
ān K-em-bs K-ān-a pirms vārda galotnes
am Embiers Ambjē sk. Nazālie patskaņi
Veidne:IPA em Yquem Ikema sk. Nazālie patskaņi
en ɛ̃, ɛ̃ː izskaņās –en, -enc, -ens, -enx, -ien en Mézenc Mezenks
ēn Lucien Lisjēns pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
ɑ̃, ɑ̃ː pārējos gadījumos an Provence Provansa
ān pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
ən, ɛn en Tardenois Tardenuā
ēn pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
eu œ, ø, øː e Beuvron Bevrona
ē Meu Mē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
eû ø e Deûle Dela
ē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ey ɛ, ɛː līdzskaņa priekšā, vārda beigās e Meyzieu Mezjē
ē Leyre Lēra 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ɛj patskaņa priekšā ej Reyer Rejērs
f f f Fier Fjēra
ff f, fː f Stiff Stifa
g ɡ a, o, u un līdzskaņu priekšā g Gap Gapa
ʒ e, i, y priekšā ž Gironde Žironda
- vārda beigās - Cherbourg Šerbūra sk. Mēmie līdzskaņi
gg ɡ a, o, u un līdzskaņu priekšā, vārda beigās g Egg Ega
ɡʒ e, i, y priekšā gž
gh ɡ g Enghien-les-Bains Angenlebēna
gn ɲ ņ Bretagne Bretaņa
gu ɡ, ɡw patskaņu priekšā g Guiers Gjēra
ɡy līdzskaņu priekšā, vārda beigās gi Eygurand Egirāna
gī Martigues Martigī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
gü ɡy gi Vogüé Vogiē
gī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
güe ɡy gi
gī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
güi ɡɥi gvi
gvī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
guy ɡɥi gij Guy Gijs ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "gij"
ɡi gi Guynemer Ginmērs
h - - Hérault Ero sk. "h" atveidošana
i i i Limoges Limoža
ī Plaisir Plezīra 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
î i i Île Ila
ī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ia ia, ja ia Biarritz Biarica
iā Briare Briāra 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
iai iɛ, jɛ je
jē Thiais Tjē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ie ie, je vārda vidū je Vierzon Vjerzona
jē Fier Fjēra 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
i vārda beigās: 1) vietvārdos, uzvārdos ī Brie Brī
2) priekšvārdos ijs, ija Marie Marija
ié, iè ie, je je Nièvre Njevra
jē Bruay-la-Buissière Brjēlabuisjēra 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ieu iø, jø je
jē Brieuc Brjē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
il il il Pilat Pilā
ij parasti vārda beigās ij Auteuil Oteija ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "il"
ill ij, j ij Seille Seija
il il Chaville Šavila sk. "ill" atveidošana
im ɛ̃, ɛ̃ː en Quimret Kenrē
ēn pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
em Rimbaud Rembo sk. nazālie patskaņi
im im Minimes Minims
in ɛ̃, ɛ̃ː en Indre Endra
ēn Le Kremlin-Bicêtre Kranlēna-Bisetra pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
in in Bouvines Buvina sk. nazālie patskaņi
io io, jo io Niort Niora
iou iu, ju iu Sioule Siula
iū 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
iu jy ji
jī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
j ʒ ž Jonte Žonta
k k k Kembs Kāna
l l l Louvres Luvra
- - Tibault Tibo sk. mēmie līdzskaņi
lh j aiz i j Milhaud Mijo
l aiz a, o, u l Graulhet Grolē
ll l, lː l Cezallier Sezaljē sk. līdzskaņu dubultojums, "ill" atveidošana
ll Lille Lille
m m m Midou Midū
mm m, mː m Drummond Drimons sk. līdzskaņu dubultojums
mm Somme Somma
n n n Nive Niva
nn n, nː n Boutonne Butona sk. līdzskaņu dubultojums
nn Rennes Renna
o ɔ, o, oː o Molène Molēna
ô ɔ, o, oː o Rhône Rona
œ œ, e e Schœlcher Šelšēra
ē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
oe, oê wa, wɑ ua
uā 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
oë ɔɛ oe Noël Noels
oē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
œu œ, ø e Vandœuvre-lès-Nancy Vandevrlenansī
ē Cœur Kērs 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
oi, oî wa, wɑ, wɑː ua Poitou Puatū
uā Loire Luāra 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
oï ɔi līdzskaņa priekšā oi
oī Moïse Moīzs 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ɔj patskaņa priekšā, vārda beigās oj
oin, oîn wɛ̃, wɛ̃ː, ɔɛ̃ː līdzskaņa priekšā, vārda beigās uen Joinville Žuenvila
uēn Bourgoin-Jallieu Burguēna-Žaljē pirms vārda galotnes
wã, wãː patskaņa priekšā uan
uān pirms vārda galotnes
om ɔ̃, ɔ̃ː on Comtat Venaissin Kontavenesēna
ɔm om Lommont Lomona sk. nazālie patskaņi
ou, oû u, uː u Toulouse Tulūza
ū Toulouse Tulūza 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
oue we vārda sākumā un vidū ue Ouessant Uesāna
uē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
uː vārda beigās ū Droue Drū
oui wi ui Houilles Uila
uī Louis Luī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
oy wa ua
uā Troyes Truā 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
waj uaj Royat Ruajā
p p p Perigueux Perigē
- - Fécamp Fekāna sk. mēmie līdzskaņi
ph f f Dauphiné Dofinē
pp p, pː p Hippolyte Ipolits
q k vārda beigās k Montcuq Monkika
qû ky ki
kī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
r ʁ r Eure Ēra
- - Angers Anžē sk. mēmie līdzskaņi
rh ʁ r Rhône Rona
rr(h) r, rː r Barrois Baruā
s s ne starp patskaņiem, ne aiz l s Seine Sēna
z starp patskaņiem, aiz l z Belsunce Belzensa
- - Fismes Fima sk. mēmie līdzskaņi
sc sk a, o, u un līdzskaņu priekšā, vārda beigās sk Scarpe Skarpa
s, sː e, i, y priekšā s Sceaux So
ss s, sː s Essonne Esona
t t t Tarn Tarna
- - Belfort Belfora sk. mēmie līdzskaņi
th t t Thur Tīra
ti sj patskaņa priekšā, ja pirms ti nav s, x vai
ja ti nav vārda sākumā 		sj Gentioux Žansjū
si izskaņā –atie sī
tj vārda sākumā; aiz s, x; pirms izskaņām –ier(s), -iere tj Tiercé Tjersē
tt t, tː t Ailette Eleta
tz ts c Seltz Selca
u, û y, yː i Durance Diransa
ī Cure Kīra 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ua ɥa ia
iā Éluard Eliārs 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
uai, uay ɥɛ je
jē Bruay-la-Buissière Brjēlabuisjēra 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ue ɥe je Buech Bjeka
jē 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
ui ɥi ui Puisaye Puizē
uī Pertuis Pertuī 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne
2) nelokāmu vārdu beigās
uin ɥẽ jen
jēn Aluin Aljēns pirms vārda galotnes
um œ̃ː, ɔ̃ː en
ēn Drumbs Drēna pirms vārda galotnes
em Lumbres Lembra sk. nazālie patskaņi
ɔm om Longjumeau Longžomo sk. nazālie patskaņi
un œ̃ː, ɔ̃ː en Dunkerque Denkerka
ēn Autun Otēna pirms vārda galotnes
uy ɥij ij Puy Pija
v v v Var Vāra
w v v Wassy Vasī
x ks ks Dax Daksa ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "ks"
ɡz gz Xaronval Gzaronvāla
s s Auxois Osuā
- - Moux Mū sk. mēmie līdzskaņi
y i līdzskaņu priekšā i Ypres Ipra
j patskaņu priekšā j Fayel Fajela
vārda beigās: 1) vietvārdos, uzvārdos; ī Vichy Višī
2) priekšvārdos -ijs, -ija Valéry Valerijs (?)
yo io io Lyon Liona
z z z Zorn Zorna
- - Mouchez Mušē sk. mēmie līdzskaņi

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Franču_īpašvārdu_atveidošana&oldid=66643"