Franču īpašvārdu atveidošana
No ''Vēsture''
Franču valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Franču valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pēc šiem atveidošanas principiem latvisko franču cilmes personvārdus, kā arī franču kurltūras sfēŗā esošo zemju ģeogrāfiskos nosaukumus.
Satura rādītājs
Atsevišķu skaņu atveidošana rakstībā un izrunā
Šajā sadaļā apskatīti komplicētākie atveidošanas gadījumi. Pārējos gadījumus skatīt tabulā.
"e" atveidošana
Franču valodas ortogrāfijā burts e apzīmē skaņas œ, ə, vai arī tas netiek izrunāts. Tas nav attiecināms uz grafēmām é, è, ê.
Franču "e" atdarināms ar e vai ē sekojošos gadījumos:
- ja, e atmetot, blakus ir trīs un vairāk līdzskaņi;
- Nivernais - Nivernē
- ja e atrodas vārda pirmajā zilbē;
- Besançon - Bezansona
- ja e atrodas uzsvērtā zilbē;
- Quimper - Kempēra
- ja aiz e rakstīts tāds l, n, r, kam seko ieu, ier, oi;
- Richelieu - Rišeljē
Franču "e" nav atdarināms, ja tas rakstīts:
- vārda beigās;
- Marne - Marna (-a ir latviska galotne, nevis "e" atdarinājums)
- burtkopā -es vārda beigās (kurā arī s nav izrunājams);
- Arles - Arla
- vaļējā zilbē vārda vidū;
- Clamecy - Klamsī
- Poquelin - Poklēns
- salikteņu pirmās sastāvdaļas beigās, ja vien, atmetot "e", blakus nav trīs un vairāk līdzskaņu (neskaitot tādus n vai m, kas apzīmē nazalitāti);
- Caudebec - Kodbeka
- ja salikteņa pirmā sastāvdaļa beidzas ar -lle, tad e atmetams vienmēr;
- Villefranche - Vilfranša
- Belleville - Belvila
- vārdos petit (mazs) un chemin (ceļš), ja salikteņos un vārdu savienojumos, kuros tie ietilpst, pēc "e" atmešanas blakus nav trīs vai vairāk līdzskaņu.
- Le Petit Quevilly - Leptikevijī
Nazālie patskaņi
Atveidošanas tabula
Franču burts vai burtkopa |
Fonēma (IPA) |
Lietojuma nosacījums |
Atveidošana latviski |
Piemēri | Piezīmes | |
---|---|---|---|---|---|---|
franciski | latviski | |||||
a | a, aː, ɑː | a | Gabas | Gabasa | ||
ā | Lambersart Campan |
Lambersāra Kampāna |
1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
â | ɑ, ɑː | a | Mâcon | Makona | ||
ā | 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
ae | ɑ, ɑː | a | Caenais | Kanē | ||
ā | Caen | Kāna | 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
aë | aɛ | ae | Raphaël | Rafaels | ||
ɑː | a | |||||
ā | Staël | Stāls | 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
ai | ɛ, ɛː, e, eː | e | Aix | Eksa | ||
ē | Chablais | Šablē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
aî | ɛː | e | Lemaître | Lemetrs | ||
ē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
aï | ai | ai (a.i) | Laïs | Laisa | ||
aī | Baïse | Baīza | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
aj | patskaņa priekšā | aj | ||||
aim | ɛ̃, ɛ̃ː | en | ||||
ēn | pirms vārda galotnes | |||||
em, ēm | sk. nazālie patskaņi | |||||
am | ɑ̃, ɑ̃ː | an | Amfreville | Anfrevila | ||
ān | pirms vārda galotnes | |||||
am | am | Lambersart | Lambersāra | sk. nazālie patskaņi | ||
an | ɑ̃, ɑ̃ː | an | Nancy | Nansī | ||
ān | Morvan | Morvāna | pirms vārda galotnes | |||
an | an, ān | Tavignano | Taviņano | sk. nazālie patskaņi | ||
ao; aô | o, oː | o | Saône | Sona | ||
au | o, oː, ɔː | o | Maude | Moda | ||
aü | ay | ai (a.i) | ||||
aī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
ay | ɛ, ɛː | līdzskaņa priekšā, vārda beigās | e | Maynard | Menārs | |
ē | Bray | Brē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
aj | patskaņa priekšā | aj | Mayenne | Majēna | Ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "aj" | |
ɛj, ej | ej | Fays | Feja | |||
b | b | b | Bouble | Bubla | ||
- | - | Doubs | Dū | sk. mēmie līdzskaņi | ||
bb | b, bː | b | Abbeville | Abvila | ||
bv | v | v | Fabvier | Favjē | ||
c | k | a, o, u un līdzskaņu priekšā | k | Calais | Kalē | |
Ancre | Ankra | |||||
s | e, i, y priekšā | s | Cère | Sēra | ||
k, - | vārda beigās | k | Arc | Arka | ||
- | Brieuc | Brjē | (izņēmums) | |||
ç | s | s | Alençon | Alansona | ||
cc | k | a, o, u priekšā | k | Baccarat | Bakarā | |
ks | e, i, y priekšā | ks | Ajaccio | Ažaksio | ||
ce | s | a, o, u priekšā | s | |||
ch | ʃ | parasti patskaņu priekšā | š | Cher | Šēra | Ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "š" vai "k" pēc tabulas norādēm |
k | dažreiz līdzskaņu priekšā un vārda beigās | k | Christophe | Kristofs | ||
Moch | Moks | |||||
ck | k | k | Hohneck | Oneks | (citvalodu izcelsmes vārds) | |
cq | k | k | Lecocq | Lekoks | ||
cqu | k | k | ||||
d | d | d | Adour | Adūra | ||
- | - | Gard | Gāra | sk. mēmie līdzskaņi | ||
dd | d, dː | d | ||||
e | œ, ə | e | Bedous | Bedū | ||
ē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
- | - | Belleville | Belvila | sk. "e" atveidošana | ||
é | e, ɛ | e | Sélune | Selīna | ||
ē | Hérault | Ēro | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
è | ɛ, ɛː | e | Sèvres | Sevra | ||
ē | Bruay-la-Buissière | Brjēlabuisjēra | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
ê | ɛ, ɛː | e | Têt | Tē | ||
ē | Angoulême | Angulēma | 1) tāda m, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
eau | o, oː | o | Beauce | Bosa | ||
ei | ɛ, ɛː | e | Seiche | Seša | ||
ē | Seine | Sēna | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
eî | ɛː | e | ||||
ē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
eim | ɛ̃, ɛ̃ː | en | ||||
ēn | pirms vārda galotnes | |||||
ɛm | em | Rosheim | Roshema | sk. nazālie patskaņi | ||
ein | ɛ̃, ɛ̃ː, ɛn | en | Peintre | Pentra | ||
ēn | Seine | Sēna | pirms vārda galotnes | |||
em | ɑ̃ː | an | Le Kremlin-Bicêtre | Kranlēna-Bisetra | ||
ān | K-em-bs | K-ān-a | pirms vārda galotnes | |||
am | Embiers | Ambjē | sk. nazālie patskaņi | |||
ɛm | em | Yquem | Ikema | sk. nazālie patskaņi | ||
en | ɛ̃, ɛ̃ː | izskaņās –en, -enc, -ens, -enx, -ien | en | Mézenc | Mezenks | |
ēn | Lucien | Lisjēns | pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi | |||
ɑ̃, ɑ̃ː | pārējos gadījumos | an | Provence | Provansa | ||
ān | pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi | |||||
ən, ɛn | en | Tardenois | Tardenuā | |||
ēn | pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi | |||||
eu | œ, ø, øː | e | Beuvron | Bevrona | ||
ē | Meu | Mē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
eû | ø | e | Deûle | Dela | ||
ē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
ey | ɛ, ɛː | līdzskaņa priekšā, vārda beigās | e | Meyzieu | Mezjē | |
ē | Leyre | Lēra | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
ɛj | patskaņa priekšā | ej | Reyer | Rejērs | ||
f | f | f | Fier | Fjēra | ||
ff | f, fː | f | Stiff | Stifa | ||
g | ɡ | a, o, u un līdzskaņu priekšā | g | Gap | Gapa | |
ʒ | e, i, y priekšā | ž | Gironde | Žironda | ||
- | vārda beigās | - | Cherbourg | Šerbūra | sk. mēmie līdzskaņi | |
gg | ɡ | a, o, u un līdzskaņu priekšā, vārda beigās | g | Egg | Ega | |
ɡʒ | e, i, y priekšā | gž | ||||
gh | ɡ | g | Enghien-les-Bains | Angenlebēna | ||
gn | ɲ | ņ | Bretagne | Bretaņa | ||
gu | ɡ, ɡw | patskaņu priekšā | g | Guiers | Gjēra | |
ɡy | līdzskaņu priekšā, vārda beigās | gi | Eygurand | Egirāna | ||
gī | Martigues | Martigī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
gü | ɡy | gi | Vogüé | Vogiē | ||
gī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
güe | ɡy | gi | ||||
gī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
güi | ɡɥi | gvi | ||||
gvī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
guy | ɡɥi | gij | Guy | Gijs | ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "gij" | |
ɡi | gi | Guynemer | Ginmērs | |||
h | - | - | Hérault | Ero | sk. "h" atveidošana | |
i | i | i | Limoges | Limoža | ||
ī | Plaisir | Plezīra | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
î | i | i | Île | Ila | ||
ī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
ia | ia, ja | ia | Biarritz | Biarica | ||
iā | Briare | Briāra | 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
iai | iɛ, jɛ | je | ||||
jē | Thiais | Tjē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
ie | ie, je | vārda vidū | je | Vierzon | Vjerzona | |
jē | Fier | Fjēra | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
i | vārda beigās: 1) vietvārdos, uzvārdos | ī | Brie | Brī | ||
2) priekšvārdos | ijs, ija | Marie | Marija | |||
ié, iè | ie, je | je | Nièvre | Njevra | ||
jē | Bruay-la-Buissière | Brjēlabuisjēra | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
ieu | iø, jø | je | ||||
jē | Brieuc | Brjē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
il | il | il | Pilat | Pilā | ||
ij | parasti vārda beigās | ij | Auteuil | Oteija | ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "il" | |
ill | ij, j | ij | Seille | Seija | ||
il | il | Chaville | Šavila | sk. "ill" atveidošana | ||
im | ɛ̃, ɛ̃ː | en | Quimret | Kenrē | ||
ēn | pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi | |||||
em | Rimbaud | Rembo | sk. nazālie patskaņi | |||
im | im | Minimes | Minims | |||
in | ɛ̃, ɛ̃ː | en | Indre | Endra | ||
ēn | Le Kremlin-Bicêtre | Kranlēna-Bisetra | pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi | |||
in | in | Bouvines | Buvina | sk. nazālie patskaņi | ||
io | io, jo | io | Niort | Niora | ||
iou | iu, ju | iu | Sioule | Siula | ||
iū | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
iu | jy | ji | ||||
jī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
j | ʒ | ž | Jonte | Žonta | ||
k | k | k | Kembs | Kāna | ||
l | l | l | Louvres | Luvra | ||
- | - | Tibault | Tibo | sk. mēmie līdzskaņi | ||
lh | j | aiz i | j | Milhaud | Mijo | |
l | aiz a, o, u | l | Graulhet | Grolē | ||
ll | l, lː | l | Cezallier | Sezaljē | sk. līdzskaņu dubultojums, "ill" atveidošana | |
ll | Lille | Lille | ||||
m | m | m | Midou | Midū | ||
mm | m, mː | m | Drummond | Drimons | sk. līdzskaņu dubultojums | |
mm | Somme | Somma | ||||
n | n | n | Nive | Niva | ||
nn | n, nː | n | Boutonne | Butona | sk. līdzskaņu dubultojums | |
nn | Rennes | Renna | ||||
o | ɔ, o, oː | o | Molène | Molēna | ||
ô | ɔ, o, oː | o | Rhône | Rona | ||
œ | œ, e | e | Schœlcher | Šelšēra | ||
ē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
oe, oê | wa, wɑ | ua | ||||
uā | 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
oë | ɔɛ | oe | Noël | Noels | ||
oē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
œu | œ, ø | e | Vandœuvre-lès-Nancy | Vandevrlenansī | ||
ē | Cœur | Kērs | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
oi, oî | wa, wɑ, wɑː | ua | Poitou | Puatū | ||
uā | Loire | Luāra | 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
oï | ɔi | līdzskaņa priekšā | oi | |||
oī | Moïse | Moīzs | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
ɔj | patskaņa priekšā, vārda beigās | oj | ||||
oin, oîn | wɛ̃, wɛ̃ː, ɔɛ̃ː | līdzskaņa priekšā, vārda beigās | uen | Joinville | Žuenvila | |
uēn | Bourgoin-Jallieu | Burguēna-Žaljē | pirms vārda galotnes | |||
wã, wãː | patskaņa priekšā | uan | ||||
uān | pirms vārda galotnes | |||||
om | ɔ̃, ɔ̃ː | on | Comtat Venaissin | Kontavenesēna | ||
ɔm | om | Lommont | Lomona | sk. nazālie patskaņi | ||
ou, oû | u, uː | u | Toulouse | Tulūza | ||
ū | Toulouse | Tulūza | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
oue | we | vārda sākumā un vidū | ue | Ouessant | Uesāna | |
uē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
uː | vārda beigās | ū | Droue | Drū | ||
oui | wi | ui | Houilles | Uila | ||
uī | Louis | Luī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
oy | wa | ua | ||||
uā | Troyes | Truā | 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
waj | uaj | Royat | Ruajā | |||
p | p | p | Perigueux | Perigē | ||
- | - | Fécamp | Fekāna | sk. mēmie līdzskaņi | ||
ph | f | f | Dauphiné | Dofinē | ||
pp | p, pː | p | Hippolyte | Ipolits | ||
q | k | vārda beigās | k | Montcuq | Monkika | |
qû | ky | ki | ||||
kī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
r | ʁ | r | Eure | Ēra | ||
- | - | Angers | Anžē | sk. mēmie līdzskaņi | ||
rh | ʁ | r | Rhône | Rona | ||
rr(h) | r, rː | r | Barrois | Baruā | ||
s | s | ne starp patskaņiem, ne aiz l | s | Seine | Sēna | |
z | starp patskaņiem, aiz l | z | Belsunce | Belzensa | ||
- | - | Fismes | Fima | sk. mēmie līdzskaņi | ||
sc | sk | a, o, u un līdzskaņu priekšā, vārda beigās | sk | Scarpe | Skarpa | |
s, sː | e, i, y priekšā | s | Sceaux | So | ||
ss | s, sː | s | Essonne | Esona | ||
t | t | t | Tarn | Tarna | ||
- | - | Belfort | Belfora | sk. mēmie līdzskaņi | ||
th | t | t | Thur | Tīra | ||
ti | sj | patskaņa priekšā, ja pirms ti nav s, x vai ja ti nav vārda sākumā |
sj | Gentioux | Žansjū | |
si | izskaņā –atie | sī | ||||
tj | vārda sākumā; aiz s, x; pirms izskaņām –ier(s), -iere | tj | Tiercé | Tjersē | ||
tt | t, tː | t | Ailette | Eleta | ||
tz | ts | c | Seltz | Selca | ||
u, û | y, yː | i | Durance | Diransa | ||
ī | Cure | Kīra | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
ua | ɥa | ia | ||||
iā | Éluard | Eliārs | 1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
uai, uay | ɥɛ | je | ||||
jē | Bruay-la-Buissière | Brjēlabuisjēra | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
ue | ɥe | je | Buech | Bjeka | ||
jē | 1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||||
ui | ɥi | ui | Puisaye | Puizē | ||
uī | Pertuis | Pertuī | 1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās | |||
uin | ɥẽ | jen | ||||
jēn | Aluin | Aljēns | pirms vārda galotnes | |||
um | œ̃ː, ɔ̃ː | en | ||||
ēn | Drumbs | Drēna | pirms vārda galotnes | |||
em | Lumbres | Lembra | sk. nazālie patskaņi | |||
ɔm | om | Longjumeau | Longžomo | sk. nazālie patskaņi | ||
un | œ̃ː, ɔ̃ː | en | Dunkerque | Denkerka | ||
ēn | Autun | Otēna | pirms vārda galotnes | |||
uy | ɥij | ij | Puy | Pija | ||
v | v | v | Var | Vāra | ||
w | v | v | Wassy | Vasī | ||
x | ks | ks | Dax | Daksa | ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "ks" | |
ɡz | gz | Xaronval | Gzaronvāla | |||
s | s | Auxois | Osuā | |||
- | - | Moux | Mū | sk. mēmie līdzskaņi | ||
y | i | līdzskaņu priekšā | i | Ypres | Ipra | |
j | patskaņu priekšā | j | Fayel | Fajela | ||
vārda beigās: 1) vietvārdos, uzvārdos; | ī | Vichy | Višī | |||
2) priekšvārdos | -ijs, -ija | Valéry | Valerijs (?) | |||
yo | io | io | Lyon | Liona | ||
z | z | z | Zorn | Zorna | ||
- | - | Mouchez | Mušē | sk. mēmie līdzskaņi |