Atšķirības starp "Lesten" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Lesten''' (latv. '''Lestene''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | '''Lesten''' (latv. '''Lestene''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | ||
| − | Sākotnēji Lestenes zemes piederēja pie [[Jaunpils muiža]]s. 1669. gadā tā tika tadalīta kā līgavas pūrs un kopš tā laika bija [[Firksi|fon Firksu]] dzimtas īpašums. XX gs. sākumā bija plaši zināma ar savu zivju audzētavu, kas bija viena no modernākajām Baltijas provincēs. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], zeme sadalīta jaunsaimniecībās. | + | Sākotnēji Lestenes zemes piederēja pie [[Jaunpils muiža]]s. 1669. gadā tā tika tadalīta kā līgavas pūrs un kopš tā laika bija [[Firksi|fon Firksu]] dzimtas īpašums. XX gs. sākumā Lestenes muiža bija plaši zināma ar savu zivju audzētavu, kas bija viena no modernākajām Baltijas provincēs. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], zeme sadalīta jaunsaimniecībās. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 6. augusts, plkst. 17.07
Lesten (latv. Lestene) - muiža Tukuma apriņķī.
Sākotnēji Lestenes zemes piederēja pie Jaunpils muižas. 1669. gadā tā tika tadalīta kā līgavas pūrs un kopš tā laika bija fon Firksu dzimtas īpašums. XX gs. sākumā Lestenes muiža bija plaši zināma ar savu zivju audzētavu, kas bija viena no modernākajām Baltijas provincēs. 1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija tika veikta otru reizi, zeme sadalīta jaunsaimniecībās.
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 126.-133. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
