Atšķirības starp "Tīzenhauzeni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Tiesenhausen Baron wapen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | [[Attēls:Tiesenhausen Baron wapen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | ||
| − | fon '''Tīzenhauzeni''' (''von Tiesenhausen'', kr. ''фон Тизенгаузены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | fon '''Tīzenhauzeni''' (''von Tiesenhausen'', kr. ''фон Тизенгаузены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (''Engelbertus de Tysenhusen'', ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās: |
| + | * Tīzenhauzeni no Ērgļiem, 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkungu]] titulu. | ||
| + | * Tīzenhauzeni no Bērzaunes | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (''Erlaa''), Bērzaunes (''Bersohn''), Jumurdas, Sausnējas, Kokneses, Vietalvas, Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 27. decembris, plkst. 19.35
fon Tīzenhauzeni (von Tiesenhausen, kr. фон Тизенгаузены) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (Engelbertus de Tysenhusen, ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās:
- Tīzenhauzeni no Ērgļiem, 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu.
- Tīzenhauzeni no Bērzaunes
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (Erlaa), Bērzaunes (Bersohn), Jumurdas, Sausnējas, Kokneses, Vietalvas, Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas u.c. muižas.
