Atšķirības starp "Tolki-Engeli" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Tolck genannt Engel Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Tolck genannt Engel Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Tolki, saukti par Engeliem''' (''von Tolck genannt Engel'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenu]] dzimtas [[Vasalis|vasaļi]]. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (''Christoff von Tolck'', ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. 30. gados ieņēma nozīmīgus amatus Rīgas arhibīskapijā, piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Tolku īpašumi tika izpostīti Livonijas kara laikā (1558-1582), bet lielākā daļa dzimtas vīriešu krita karā vai mira gūstā [[Maskavija|Maskavijā]], un dzimta ievērojami zaudēja savu ietekmi. | + | fon '''Tolki, saukti par Engeliem''' (''von Tolck genannt Engel'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenu]] dzimtas [[Vasalis|vasaļi]]. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (''Christoff von Tolck'', ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. 30. gados ieņēma nozīmīgus amatus Rīgas arhibīskapijā, piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Tolku īpašumi tika izpostīti Livonijas kara laikā (1558-1582), bet lielākā daļa dzimtas vīriešu krita karā vai mira gūstā [[Maskavija|Maskavijā]], un dzimta ievērojami zaudēja savu ietekmi. 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas, Tolka u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas, Tolka u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 2. janvāris, plkst. 15.25
fon Tolki, saukti par Engeliem (von Tolck genannt Engel) – sena bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā fon Tīzenhauzenu dzimtas vasaļi. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (Christoff von Tolck, ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. 30. gados ieņēma nozīmīgus amatus Rīgas arhibīskapijā, piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Tolku īpašumi tika izpostīti Livonijas kara laikā (1558-1582), bet lielākā daļa dzimtas vīriešu krita karā vai mira gūstā Maskavijā, un dzimta ievērojami zaudēja savu ietekmi. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas, Tolka u.c. muižas.
