Atšķirības starp "Rumjancevi" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Rumjancevi''' (''Румянцевы'', vc. ''Rumjänzow'') - sena [[Bajārs|bajāru]] dzimta Ņižegorodas-Suzdaļas kņazistē, pēc tam [[Maskavas cariste|Maskavijā]] un Krievijas impērijā. Viens no imperatora Pētera I favorītiem Aleksandrs Rumjancevs (''Румянцев, Александр Иванович'', 1677-1749) 1744. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu (šī līnija izmira 1838. gadā). Tā kā Rumjancevi pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1777. gadā grāfi Rumjancevi ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | '''Rumjancevi''' (''Румянцевы'', vc. ''Rumjänzow'') - sena [[Bajārs|bajāru]] dzimta Ņižegorodas-Suzdaļas kņazistē, pēc tam [[Maskavas cariste|Maskavijā]] un Krievijas impērijā. Viens no imperatora Pētera I favorītiem Aleksandrs Rumjancevs (''Румянцев, Александр Иванович'', 1677-1749) 1744. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu (šī līnija izmira 1838. gadā). Tā kā Rumjancevi pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1777. gadā grāfi Rumjancevi ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Krievijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 26. decembris, plkst. 09.31
Rumjancevi (Румянцевы, vc. Rumjänzow) - sena bajāru dzimta Ņižegorodas-Suzdaļas kņazistē, pēc tam Maskavijā un Krievijas impērijā. Viens no imperatora Pētera I favorītiem Aleksandrs Rumjancevs (Румянцев, Александр Иванович, 1677-1749) 1744. gadā saņēma grāfa titulu (šī līnija izmira 1838. gadā). Tā kā Rumjancevi pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1777. gadā grāfi Rumjancevi ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.