Atšķirības starp "Eseni" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas feldmaršals un politiķis grāfs Hanss fon Hesens (''Hans Henrik von Essen'', 1755.-1824.); Rīgas kara ģenerālgubernators (1812.) Magnuss fon Esens (''Johann Magnus von Essen'', 1758.–1813.); Vidzemes civilgubernators Heinrihs fon Esens (''Heinrich Magnus Wilhelm Essen'', 1796.–1869.); etnogrāfs, Rīgas virsmācītājs Imanuels Justuss fon Esens. | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas feldmaršals un politiķis grāfs Hanss fon Hesens (''Hans Henrik von Essen'', 1755.-1824.); Rīgas kara ģenerālgubernators (1812.) Magnuss fon Esens (''Johann Magnus von Essen'', 1758.–1813.); Vidzemes civilgubernators Heinrihs fon Esens (''Heinrich Magnus Wilhelm Essen'', 1796.–1869.); etnogrāfs, Rīgas virsmācītājs Imanuels Justuss fon Esens. | ||
| − | Grāfs Karls Stenboks Fermors (''Graf Karl Jakob Pontus Stenbock-Fermor''; 1806–1866) apprecējās ar grāfa Petera fon Esena (Graf Peter von Essen''; 1772-1844) vienīgo meitu Aleksandrīni (''Alexandrine''; 1816–1868), un 1835. gadā ar Visaugstāko atļauju viņu pēcnācēji turpmāk dēvējās [[Stenboki|Eseni-Stenboki-Fermori]] (''Essen-Stenbock-Fermor''). | + | Grāfs Karls Stenboks Fermors (''Graf Karl Jakob Pontus Stenbock-Fermor''; 1806–1866) apprecējās ar grāfa Petera fon Esena (''Graf Peter von Essen''; 1772-1844) vienīgo meitu Aleksandrīni (''Alexandrine''; 1816–1868), un 1835. gadā ar Visaugstāko atļauju viņu pēcnācēji turpmāk dēvējās [[Stenboki|Eseni-Stenboki-Fermori]] (''Essen-Stenbock-Fermor''). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Naukšēnu (''Naukschen''), Esenu (''Essenhof, Gothanshof, Drelingshof''), Inčukalna (''Hinzenberg'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Naukšēnu (''Naukschen''), Esenu (''Essenhof, Gothanshof, Drelingshof''), Inčukalna (''Hinzenberg'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 22. oktobris, plkst. 17.38
baroni un grāfi fon Eseni (vc. von Essen, kr. фон Эссен) - Austrumeiropā sastopamas vairākas Esenu dzimtas, kuras nav savā starpā radnieciskas, tāpēc, lai noteiktu, pie kuras dzimtas piederīga interesējošā persona, jāpievērš uzmanību heraldikai. Baltijas Eseni ir vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir 1584. gadā avotos minētais Toms fon Esens (Thomas von Essen). 1643. gadā dzimta saņēmusi no Zviedrijas kroņa dižciltību, 1717. gadā - brīvkungu titulu, 1745. gadā - grāfu titulu. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, 1747. gadā Vidzemes (Eseni no Naukšēniem - Essen a.d.H. Naukschen), bet 1890. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas feldmaršals un politiķis grāfs Hanss fon Hesens (Hans Henrik von Essen, 1755.-1824.); Rīgas kara ģenerālgubernators (1812.) Magnuss fon Esens (Johann Magnus von Essen, 1758.–1813.); Vidzemes civilgubernators Heinrihs fon Esens (Heinrich Magnus Wilhelm Essen, 1796.–1869.); etnogrāfs, Rīgas virsmācītājs Imanuels Justuss fon Esens.
Grāfs Karls Stenboks Fermors (Graf Karl Jakob Pontus Stenbock-Fermor; 1806–1866) apprecējās ar grāfa Petera fon Esena (Graf Peter von Essen; 1772-1844) vienīgo meitu Aleksandrīni (Alexandrine; 1816–1868), un 1835. gadā ar Visaugstāko atļauju viņu pēcnācēji turpmāk dēvējās Eseni-Stenboki-Fermori (Essen-Stenbock-Fermor).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Naukšēnu (Naukschen), Esenu (Essenhof, Gothanshof, Drelingshof), Inčukalna (Hinzenberg) u.c. muižas.
