Atšķirības starp "Kārtu pārstāvniecības monarhija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kārtu pārstāvniecības monarhija''' (kr. ''cословно-представительная монархия'') - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas [[Valsts|valstu]] vēlajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], pārejas periodā no [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] uz [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kad valsts pārvaldē ar likumdevēja funkcijām, '''ierobežojot monarha vienpersonisko varu''', darbojās [[kārtu pārstāvniecība]]s delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot ''[[Karaļa kūrija|monarhu padomes]]'' (kurās [[monarhs]] padomniekus uzaicināja pats). | + | '''Kārtu pārstāvniecības monarhija''' jeb '''kārtu valsts''' (vāc. ''Ständestaat''; kr. ''cословно-представительная монархия'') - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas [[Valsts|valstu]] vēlajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], pārejas periodā no [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] uz [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kad valsts pārvaldē ar likumdevēja funkcijām, '''ierobežojot monarha vienpersonisko varu''', darbojās [[kārtu pārstāvniecība]]s delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot ''[[Karaļa kūrija|monarhu padomes]]'' (kurās [[monarhs]] padomniekus uzaicināja pats). T.i. vienlaikus šādā valstī pastāvēja divi vienlīdzīgi tiesību subjekti: zemes kungs ([[senjors]] un [[sizerens]]) un [[kārtu pārstāvniecība]] šajā zemē. To savstarpējās attiecības noteica nevis likums, bet līgums. Kā zemes kugam, tā kārtām bija savas finanses, savs karaspēks, savi diplomātiskie pārstāvji |
Skat. arī [[kārtu pašpārvalde]] | Skat. arī [[kārtu pašpārvalde]] | ||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 30. septembris, plkst. 04.42
Kārtu pārstāvniecības monarhija jeb kārtu valsts (vāc. Ständestaat; kr. cословно-представительная монархия) - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas valstu vēlajos viduslaikos, pārejas periodā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad valsts pārvaldē ar likumdevēja funkcijām, ierobežojot monarha vienpersonisko varu, darbojās kārtu pārstāvniecības delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot monarhu padomes (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats). T.i. vienlaikus šādā valstī pastāvēja divi vienlīdzīgi tiesību subjekti: zemes kungs (senjors un sizerens) un kārtu pārstāvniecība šajā zemē. To savstarpējās attiecības noteica nevis likums, bet līgums. Kā zemes kugam, tā kārtām bija savas finanses, savs karaspēks, savi diplomātiskie pārstāvji
Skat. arī kārtu pašpārvalde
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 34. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Landtag und Landstände - Vorformen des Parlamentarismus. Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert, Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen
- Ständische Ordnungen am Anfang des 18. Jahrhunderts und das Braunauer Parlament
- An excellent discussion of how one qualified as noble in ancien régime France.
- Jackson J. Spielvogel. Western Civilization
- Законы о состояниях (св. зак. т. IX, изд. 1899 г.) с дополнительными узаконениями, разъяснениями Правит. Сената, циркулярами Министерсва Внутренних дел и алфавитным указателем. Сост. Палибин М.Н. Санкт-Петербург, 1901
- Сословно-представительная монархия.
- Ливанцев К.Е. Сословно-представительная монархия. / История средневекового государства и права.
