Atšķirības starp "Rīgas guberņa" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rīgas guberņa''' (kr. ''Рижская губерния'') - administratīvi teritoriāla vienība, [[guberņa]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] no 1713. līdz 1783. gadam. Sākotnēji, kopš 1630. gada [[Zviedrijas karaliste]]s iekarotajā Vidzemē īpaša administratīva vienība '''Rīgas gubernatūra''' (XX gs. literatūrā dēvēta arī par '''Zviedru Vidzemi'''). Ietvēra Vidzemi un Dienvidigauniju: Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķus (no 1660. gada arī Roņu salu). XII gs. pirmajā pusē gubernatūras apriņķi tika sadalīti pils novados, bet gs. otrajā pusē - draudzēs. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, 28.07.1713. izveidota '''Rīgas guberņa''', kurā ietilpa Vidzemes un Smoļenskas provinces (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja) | + | '''Rīgas guberņa''' (kr. ''Рижская губерния'') - administratīvi teritoriāla vienība, [[guberņa]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] no 1713. līdz 1783. gadam, kuru pārvaldīja [[Imperators|imperatora]] iecelts [[gubernators]]. Tā padomdevēja organizācija bija ''landrātu kolēģija'', ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Tā sastāvēja no vietējiem vācu muižniekiem. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Sākotnēji, kopš 1630. gada [[Zviedrijas karaliste]]s iekarotajā Vidzemē īpaša administratīva vienība '''Rīgas gubernatūra''' (XX gs. literatūrā dēvēta arī par '''Zviedru Vidzemi'''). Ietvēra Vidzemi un Dienvidigauniju: Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķus (no 1660. gada arī Roņu salu). XII gs. pirmajā pusē gubernatūras apriņķi tika sadalīti pils novados, bet gs. otrajā pusē - draudzēs. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, 28.07.1713. izveidota '''Rīgas guberņa''', kurā ietilpa Vidzemes provinces - Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas apriņķi, - un Smoļenskas provinces (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja). 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi, Saskaņā ar 1775. gada ''guberņu likumu'' Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu. 1783. gadā Rīgas guberņa tika likvidēta, tās vietā izveidojot [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 7. decembris, plkst. 09.02
Rīgas guberņa (kr. Рижская губерния) - administratīvi teritoriāla vienība, guberņa Krievijas impērijā no 1713. līdz 1783. gadam, kuru pārvaldīja imperatora iecelts gubernators. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija, ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Tā sastāvēja no vietējiem vācu muižniekiem. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Sākotnēji, kopš 1630. gada Zviedrijas karalistes iekarotajā Vidzemē īpaša administratīva vienība Rīgas gubernatūra (XX gs. literatūrā dēvēta arī par Zviedru Vidzemi). Ietvēra Vidzemi un Dienvidigauniju: Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķus (no 1660. gada arī Roņu salu). XII gs. pirmajā pusē gubernatūras apriņķi tika sadalīti pils novados, bet gs. otrajā pusē - draudzēs. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, 28.07.1713. izveidota Rīgas guberņa, kurā ietilpa Vidzemes provinces - Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas apriņķi, - un Smoļenskas provinces (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja). 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi, Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu. 1783. gadā Rīgas guberņa tika likvidēta, tās vietā izveidojot Rīgas vietniecību.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.
