Atšķirības starp "Kārtu pārstāvniecības monarhija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kārtu pārstāvniecības monarhija''' jeb '''kārtu valsts''' (vāc. ''Ständestaat''; kr. ''cословно-представительная монархия'') - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas [[Valsts|valstu]] vēlajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], pārejas periodā no [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] uz [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kad valsts pārvaldē ar  likumdevēja funkcijām, '''ierobežojot monarha vienpersonisko varu''', darbojās [[kārtu pārstāvniecība]]s delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot ''[[Karaļa kūrija|monarhu padomes]]'' (kurās [[monarhs]] padomniekus uzaicināja pats).  
+
'''Kārtu pārstāvniecības monarhija''' jeb '''kārtu valsts''' (vāc. ''Ständestaat''; kr. ''cословно-представительная монархия'') - valsts pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas [[Valsts|valstu]] vēlajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], pārejas periodā no [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] uz [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kad valsts pārvaldē ar  likumdevēja funkcijām, '''ierobežojot monarha vienpersonisko varu''', darbojās [[kārtu pārstāvniecība]]s delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot ''[[Karaļa kūrija|monarhu padomes]]'' (kurās [[monarhs]] padomniekus uzaicināja pats).  
  
 
T.i. vienlaikus šādā valstī pastāvēja divi vienlīdzīgi tiesību subjekti: zemes kungs ([[senjors]] un [[sizerens]]) un kārtu pārstāvniecība. To savstarpējās attiecības noteica nevis likums, bet līgums. Kā zemes kugam, tā kārtām bija savas finanses, savs karaspēks, savi diplomātiskie pārstāvji
 
T.i. vienlaikus šādā valstī pastāvēja divi vienlīdzīgi tiesību subjekti: zemes kungs ([[senjors]] un [[sizerens]]) un kārtu pārstāvniecība. To savstarpējās attiecības noteica nevis likums, bet līgums. Kā zemes kugam, tā kārtām bija savas finanses, savs karaspēks, savi diplomātiskie pārstāvji

Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 14.52

Kārtu pārstāvniecības monarhija jeb kārtu valsts (vāc. Ständestaat; kr. cословно-представительная монархия) - valsts pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas valstu vēlajos viduslaikos, pārejas periodā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad valsts pārvaldē ar likumdevēja funkcijām, ierobežojot monarha vienpersonisko varu, darbojās kārtu pārstāvniecības delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot monarhu padomes (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats).

T.i. vienlaikus šādā valstī pastāvēja divi vienlīdzīgi tiesību subjekti: zemes kungs (senjors un sizerens) un kārtu pārstāvniecība. To savstarpējās attiecības noteica nevis likums, bet līgums. Kā zemes kugam, tā kārtām bija savas finanses, savs karaspēks, savi diplomātiskie pārstāvji

Skat. arī kārtu pašpārvalde

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 34. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu